Uzrunā Vācijas parlamentam Šolcs pauda "stingru pārliecību", ka Zviedrijai jūlijā Viļņā gaidāmajā samitā ir jāsēž pie sarunu galda kā pilnvērtīgai dalībvalstij līdzās Somijai, kura NATO tika uzņemta aprīlī.
Vācijas kanclers teica, ka ir aicinājis amatā nesen pārvēlēto Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu atteikties no iebildumiem Zviedrijas uzņemšanai NATO.
Vienlaikus Šolcs apliecināja, ka, kamēr turpinās karš, Ukrainas uzņemšana NATO nav iespējama, bet līdz pat kara beigām NATO valstīm jākoncentrējas uz palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai pastiprinātu tās armiju un aizsardzības spējas.
"Tādēļ es uzstāju, lai Viļņā mēs koncentrētos uz to, kas pašlaik ir absolūta prioritāte, proti, Ukrainas reālo kaujas spēju pastiprināšana," pauda Vācijas kanclers.
Kā klāstīja Šolcs, NATO līderi 11.-12.jūlijā Viļņā gaidāmajā samitā plāno runāt par to, kā tuvināt Ukrainu un NATO, tomēr Vācijas kanclers negaidot, ka Ukraina saņems formālu uzaicinājumu pievienoties aliansei.
NATO paplašināšanās principi aizliedz uzņemt aktīvā konfliktā iesaistītu valsti. Tas arī ir bijis iemesls, kādēļ Gruzija un Moldova nav pievienojušās aliansei.
Erdogans līdz šim ir bloķējis Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) kaujiniekiem.
Zviedrija, reaģējot uz Turcijas prasībām, ir pastiprinājusi terorisma likumus, kā arī augstākā tiesa nesen apstiprināja pirmo aizdomās par PKK atbalstīšanu turētas personas izdošanu Turcijai.
Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO dalībvalstis, kas vēl nav ratificējušas Zviedrijas uzņemšanu, lai gan tā pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju vēl pērn pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Ungārija gatavojas Zviedrijas uzņemšanu ratificēt jūlija sākumā.
Lai valsti uzņemtu NATO, tai nepieciešams vienbalsīgs visu alianses dalībvalstu lēmums.