Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Slēpošanas kūrorti Covid krustugunīs

Eiropas Savienības (ES) līderi, cenšoties balansēt starp sabiedrības veselības un ekonomikas vajadzībām, šonedēļ sākuši apsvērt, kurām no nozarēm atļauj atsākt darbu, bet kurām likt gaidīt līdz nākamā gada sākumam un tālākam saslimušo skaita sarukumam. Nu viedokļu krustugunīs ir nonākuši slēpošanas kūrorti – Vācija, Itālija un Francija tos apņēmusies neatvērt līdz pat nākamajam gadam, kamēr bloka sadarbības valsts Šveice jau ir ļāvusi tiem atsākt darbu.


Merkele rosina vienoties

Lai gan vairāku lielo ES valstu vadītāji saviem vēlētājiem ir apsolījuši virkni ierobežojumu atvieglojumu gada nogalē, bažas par nekontrolētu vīrusa izplatību ir palikušas. Nu ES mērogā sākušās diskusijas par slēpošanas kūrortu drošību, lai neatkārtotos pavasarī pieredzētā situācija, kad austriešu slēpošanas kūrorta bāros un pacēlājos ar jauno koronavīrusu inficējās, kā lēsa eksperti, vairāki simti tūristu.

''Es teikšu godīgi – tas nebūs viegli, bet mēs centīsimies,'' komentējot Vācijas vēlmi panākt slēpošanas kūrortu darbības neatsākšanu visā ES līdz pat janvārim, sacīja Eiropas spēcīgākās ekonomikas vadītāja Angela Merkele.

Portāls Euractiv vēsta, ka Bavārijas, kur slēpošanas kūrorti ir slēgti, amatpersonas ir brīdinājušas vāciešus decembrī arī nedoties pāri robežai uz Austrijas un Šveices kūrortiem, jo visiem, kas atgriezīsies, būs jādodas desmit dienu ilgā karantīnā. 

Līdzīgās domās ir arī Francijas prezidents, kurš šonedēļ paziņoja, ka līdz Ziemassvētkiem pakāpeniski atvieglos ierobežojumus, bet valsts slēpošanas kūrortiem atļaus sākt strādāt tikai no janvāra. Viņš arī solījis koordinēt šo jautājumu ar citām ES valstīm. Arī Itālijas, kuras kūrorti ik gadu nopelna apmēram 11 miljardus eiro, valdība pievienojas kaimiņu viedoklim. ''Svētku svinēšana slēpojot šogad nav iespējama. Mēs nevaram to atļauties,'' sacīja Itālijas premjers Džuzepe Konte. Reuters vēsta, ka triju lielo valstu līderi esot apsprieduši iespēju par ''vienotu Eiropas protokolu''. 


Austrija iebilst

Tomēr visi nepiekrīt. Par Austrijas tūrisma nozari atbildīgā ministre Elizabete Kēstingere jau paziņojusi, ka ''neredz nekādu potenciālo ieguvumu no aicinājumiem slēgt slēpošanas kūrortus''. Tūristi, kas ik gadu dodas uz Austriju, lai slēpotu, ir būtisks ienākumu avots valsts ekonomikai.

Austrijas ekonomikas ministrs Gernots Blēmels apgalvojis, ka kūrortu slēgšana radīs divus miljardus lielus zaudējumus.

''Ja Eiropas Savienība to vēlas, tai arī būs par to jāmaksā,» sacījis ministrs. Kūrortus paredzēts atvērt 7. decembrī, kad beigsies otrā viļņa ierobežošanas vārda izsludinātie liegumi. «Ziemas brīvdienas mūsu valstī būs drošas,'' Kēstingere solījusi sarunā ar medijiem.

Tāpat, kā norāda vācu prese, bažas rada Šveice, kuras kūrorti jau ir atvēruši savas durvis ziemas prieku faniem. Portāls Euractiv gan vēsta, ka Šveices kūrortos ir novērotas regulāras policijas patruļas, kas pārbauda drošības noteikumu ievērošanu. Kopumā Šveices Alpu teritorijā ir 339 slēpošanas kūrorti un, kā raksta portāls The Local, ir ieviesti gan valstiska mēroga, gan lokāli ierobežojumi, lai censtos pasargāt slēpotājus no inficēšanās. Tiesa gan, Pasaules Veselības organizācijas eksperts Deivids Navaro jau aizvadītajā nedēļas nogalē kritizēja Šveices lēmumu, sakot, ka šīs vietas nav iespējams padarīt par drošu vietu. Kūrortu pārstāvji Eiropā uzskata, ka potenciālie aizliegumi un slēpošanas tūrisma aizkavēšana būs katastrofāla šogad smagi iedragātajai nozarei.

Francijas slēpošanas tūrisma asociācijas vadītājs Žans Luks Bošs ir sacījis, ka Emanuela Makrona paziņojums ''ir ļoti kaitīgs Alpu ekonomikai''.

Portāls Planetski.eu raksta, ka Francijā kūrorti ik gadu ekonomikai rada apmēram 10 miljardus eiro. Līdzīgi izteikušies arī viņu itāļu kolēģi. ''Kontem jāatceras, ka tiek apdraudēta ekonomika, kas atbalsta kalnos dzīvojošos,'' sacījusi nozares pārstāve Valērija Geci. 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Merkele memuāros neko nenožēlo

Otrdien laisti klajā Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles memuāri "Freiheit: Erinnerungen 1954-2021" (Brīvība: Atmiņas 1954-2021), kas vienlaikus iznākuši 30 valodās.

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits