"Mēs turpināsim piegādes (caur Ukrainu) kamēr vien tās būs ekonomiski pamatojamas," preses konferencē kopā ar vizītē ieradušos Vācijas kancleri Angelu Merkeli paziņoja Putins.
Merkele sacīja, ka Ukrainas kā tranzīta valsts loma ir jāsaglabā, un Vācija ir gatava pildīt savu lomu.
Nord Stream 2 būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka Nord Stream 2 divu cauruļvadu sistēma nodrošinās gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Projekts izmaksās apmēram desmit miljardus eiro un gāzesvadu plānots pabeigt 2019.gadā.
Triju Baltijas valstu un Polijas parlamentu spīkeri martā kopīgā vēstulē brīdināja citu Eiropas valstu parlamentus, ka gāzesvads Nord Stream 2 ir Maskavas politikas instruments, kas padziļinās Eiropas atkarību no Krievijas.
Eiropas Savienības (ES) klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete pērn atzina, ka Nord Stream 2 nesaskan ar ES enerģētikas politikas mērķiem.
Vācija atbalsta šo projektu, tomēr pagājušajā mēnesī Merkele paziņoja, ka Nord Stream 2 projekts nav realizējams bez Ukrainas iesaistīšanās gāzes tranzītā.
Ukraina iepriekš ir noraidījusi Krievijas enerģētikas koncerna Gazprom ierosinājumus, kas samazinātu gāzes piegādes apjomus cauri Ukrainai.
Saasinoties domstarpībām, Krievija iepriekš ir noslēgusi gāzes piegādes Ukrainai, kas savukārt apgrūtinājušas gāzes piegādes vairākām Eiropas valstīm.
Merkele sacīja, ka Vācija raugās uz Nord Stream 2 kā biznesa projektu, bet norādīja, ka ir arī citi aspekti, tādēļ jādomā par garantijām Ukrainai.
Ass
kremlin.ru
spasibo ģedu za pojebu