"Prezidentam ir svarīgi, lai valsts mediji būtu neitrāli, objektīvi un uzticami," žurnālistiem norādīja Dudas preses sekretāre Malgožata Sadurska.
Polijas prezidents Andžejs Duda, ignorējot Eiropas Savienības (ES) paustās bažas, ceturtdien parakstījis pretrunīgi vērtēto likumu, kas paplašina valdības kontroli pār sabiedriskajiem medijiem.
"Prezidentam ir svarīgi, lai valsts mediji būtu neitrāli, objektīvi un uzticami," žurnālistiem norādīja Dudas preses sekretāre Malgožata Sadurska. "Tāpēc prezidents parakstīja radio un televīzijas likumprojektu."
Saskaņā ar jauno likumu, kuru parlaments apstiprināja pagājušā gada nogalē, sabiedrisko raidorganizāciju - TVP un Polijas Radio - augstākās amatpersonas turpmāk iecels un atbrīvos no amata finanšu ministrs, nevis Nacionālā raidorganizāciju padome.
Ar likuma spēkā stāšanās brīdi no amatiem tiek atcelti pašreizējie sabiedrisko raidorganizāciju vadītāji un uzraudzības padomes locekļi.
Valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), kas oktobrī notikušajās vēlēšanās izcīnīja absolūto vairākumu abās parlamenta palātās, paziņojusi, ka vēlas šobrīd valstij piederošo ziņu aģentūru PAP, TVP un Polijas Radio pārveidot par nacionālām kultūras iestādēm, kādas ir Nacionālā opera un Nacionālais muzejs.
Jau pērn Duda parakstīja PiS kontrolētā parlamenta pieņemto likumu par Konstitucionālās tiesas reformām, ignorējot opozīcijas apgalvojumus, ka tas apdraudot likuma varu valstī.
Konservatīvās valdības iniciētās reformas izsaukušas brīdinājumus no Eiropas Komisijas (EK) puses par iespējamu ES iejaukšanos, un EK viceprezidents Franss Timmermanss nosūtījis Polijas valdībai divas vēstules, kurās lūdzis sniegt paskaidrojumus par jauno likumu, kas, kā apgalvo opozīcija, apdraud Polijas sabiedrisko mediju neatkarību.
Turklāt EK paziņojusi, ka 13.janvārī tā rīkos "debates par likuma varu Polijā".
Savukārt ES digitālās ekonomikas komisārs Ginters Etingers intervijā vācu laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung" izteicies, ka esot pamats ierosināt pret Varšavu uzraudzības procedūru, kas paredzēta ES pamatvērtību apdraudējuma gadījumā.
Piektdien paredzēta Polijas valdības un EK pārstāvju tikšanās, kurā, kā ceturtdien paziņoja premjerministre Beāta Šidlo, Varšava "mierīgi un detalizēti izklāstīs faktus".
"Mēs izgaisināsim melus, kas, mūsuprāt, ir histērijas rezultāts, kuru pirmām kārtām uzkurinājuši pašreizējās opozīcijas pārstāvji," norādīja Šidlo.
Ja EK konstatēs, ka jaunie Polijas likumi rada nopietnus draudus likuma varai, tā var ierosināt procedūras, ko paredz 2014.gadā ieviestais uzraudzības mehānisms.
Ja Varšava ignorēs Briseles ieteikumus, tas teorētiski var novest pie Polijas balsstiesību apturēšanas ES, ko paredz ES līguma 7.pants.
"Mēs esam procedūras sākumā," norādīja EK prezidents Žans Klods Junkers, viesojoties Amsterdamā par godu Nīderlandes ES prezidentūras sākumam.
Viņš gan piebilda, ka nevēlas izteikties par "turpmākām konsekvencēm", ko paredz līguma 7.pants.
"Nedomāju, ka nonāksim līdz šim punktam," atzina Junkers, paužot pārliecību, ka visu var atrisināt dialogā ar Varšavu. "Nedramatizēsim! (..) Mēs Polijai neuzbrūkam."
Portāls Diena.lv jau vēstīja, ka neskatoties uz ES paustajām bažām un mediju tiesību aizstāvju pretestību, Polija aizvadītajā nedēļā pieņēma jaunu likumu, kas dod valdībai tiesības iecelt un atlaist sabiedrisko raidorganizāciju vadītājus, tādejādi iegūstot kontroli pār medijiem.