Saskaņā ar Polijas identifikācijas koda PESEL datu bāzi Polijā pašlaik atrodas 950 tūkstoši bēgļu no Ukrainas kara, kas ir par 400 tūkstošiem mazāk nekā vasarā. Tā kā pirms kara Polijā jau dzīvoja 1,2-1,3 miljoni Ukrainas pilsoņu, tad kopējais Ukrainas pilsoņu skaits Polijā pašlaik ir 2,3 miljoni.
90% no Ukrainas kara bēgļiem Polijā ir sievietes un bērni. No visiem Polijas iedzīvotājiem 2,5% ir ieradušies valsti pēc 24.februāra, kad sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā. Visvairāk ukraiņu bēgļu Polijā dzīvo Lejassilēzijas un Mazovijas vojevodistēs.
Marčuks atzīmēja, ka apmēram 60-70% no pieaugušajiem Ukrainas kara bēgļiem (320 tūkstoši no 450 tūkstošiem) jau ir iekārtojušies darbā Polijā.
"Tas ir ļoti augsts darbā iekārtošanās līmenis. Var vērtēt, ka 2022.gadā no nodokļiem un sociālajiem atskaitījumiem budžetā nonāca apmēram četri miljardi zlotu (854 miljoni eiro), bet 2023.gadā budžetā nonāks apmēram seši miljardi zlotu (1,282 miljardi eiro)," paziņoja Marčuks.
Viņš rezumēja, ka Ukrainas kara bēgļi ir vienmērīgi izvietojušies pa visu Polijas teritoriju un nevienā reģionā nav viņu pārmērīgas koncentrācijas. Viņi padara gados jaunāku Polijas populāciju un ir aktīvi darba tirgū. Ar viņu uzturēšanos Polijā saistītie budžeta ieņēmumi nākamgad pārsniegs izdevumus, lai gan šogad šī bilance bijusi negatīva.
Marčuks kā vislielākos izaicinājumus nosauca ukraiņu integrāciju poļu sabiedrībā un valsts imigrācijas politiku, kā arī iespējamu otro bēgļu vilni no Ukrainas kara. Viņš tomēr atzīmēja, ka pagaidām nav nekādu pazīmju par to, ka ukraiņi masveidā atstātu Ukrainu, dodoties Polijas virzienā.