Pētnieku grupa, kuru vada ievērojamais politikas zinātnieks un musulmaņu pasaules eksperts Žils Kepels, gadu pētījusi situāciju Klišīsubuā un Monfermeijā, divās Parīzes priekšpilsētās, kuras piedzīvoja 2005.gada grautiņus.
Pētījumā "Republikas priekšpilsētas" konstatēts, ka reliģiskās institūcijas un prakses arvien lielākā mērā aizstāj valsts iestādes un vērtības, kas balstītas Francijas Republikas sekulārisma tradīcijā.
Šīs priekšpilsētas pamatā apdzīvo imigranti no Ziemeļāfrikas un Rietumāfrikas, kā arī to pēcnācēji, kas regulāri apmeklē mošejas, ramadāna laikā ievēro gavēni un atsakās no skolu piedāvātajām pusdienām, kas nav halālas.
Francijā šobrīd mitinās Eiropas lielākā musulmaņu kopiena, kuras locekļu skaits jau sasniedz piecus līdz sešus miljonus, un varasiestādes sastopas ar pieaugošām grūtībām integrēt šo reliģisko minoritāti franču sabiedrībā.
Kepels līdzīgu pētījumu veicis jau pirms 25 gadiem, un intervijā laikrakstam "Le Monde" viņš atzina, ka kopš tā laika islāma ietekme uz priekšpilsētu ikdienas dzīvi un to kultūras kodiem ir "diversificējusies un intensificējusies".
Francijas skolas, kas vienmēr strikti norobežojušās no reliģijas, tradicionāli tikušas uzskatītas par jauno republikas pilsoņu audzināšanas iestādēm, taču tagad vietējās amatpersonas atzīst, ka islāmticīgie skolēni pusdienlaikā domas uz mājām, lai varētu baudīt halālu maltīti.
"Zināms skaits bērnu vairs nenāk uz ēdnīcu, bet, ja viņi nāk, tie paņem tikai pirmo ēdienu un desertu," radiostacijai "Europe 1" stāstīja Monfermeijas mērs Ksavjē Lemuāns.
Kamēr lielākā daļa francūžu neiebilst pret jauktajām laulībām, pētnieki ar pārsteigumu konstatējuši, ka "ļoti liela proporcija musulmaņu respondentu iestājas pret laulībām ar nemusulmaņiem".
Zinātnieki centušies noskaidrot arī cēloņus, kas noveda pie 2005.gada grautiņiem, kuri, viņuprāt, esot likuši apšaubīt modernās Francijas izcelsmes mītu - "kopīgo absolūto pārliecību, ka nācija vienmēr spēj cilvēkus integrēt".
Lai gan priekšpilsētu iedzīvotāju neapmierinātībai ir sociālas saknes, īpaši viņu faktiskā izslēgšana no darba tirgus, grautiņu dalībnieki savu niknumu izteica terminos, kas "aizgūti no islāma semantiskās sistēmas".
Islāma vērtības aizstāj republikas vērtības, jo tā nav spējusi sniegt tās apsolīto "vienlīdzību", un priekšpilsētu iedzīvotāji arvien lielākā mērā sevi vairs neuztver kā francūžus, norāda pētnieki.
"Viens no islāma spēcīgās ietekmes iemesliem ir republikas atkāpšanās," uzskata Klišīsubuā mērs Klods Dilans. "Tie, kas tikuši pamesti, meklē citu identitāti, un islāms ir tam labi piemērots."
Tomēr pētnieki nepiekrīt viedoklim, ka cēlonis vienkārši ir valsts norobežošanās. Piemēram, Klišīsubuā aglomerācijā ir īstenota viena no plašākajām pilsētvides rekonstrukcijas programmām visā valstī.
Novāktas daudzas no reālajām barjerām, kas kavējušas integrāciju. Pieliktas lielas pūles, lai priekšpilsētu iekļautu kopīgajā sabiedriskā transporta sistēmā un uzlabotu sabiedriskās drošības situāciju, taču bezdarba līmenis joprojām ir augsts un skolēni mācībās uzrāda vājas sekmes.
Divas trešdaļas no abu pētīto priekšpilsētu iedzīvotājiem nav Francijas pilsoņi, un daudzi no viņiem priekšroku dod islāmiskai identitātei, nevis vienkārši noraida valsts piedāvāto sekulāro pilsonību, un Kepels brīdina, ka "Francijas nākotne ir atkarīga no tās spējas reintegrēt priekšpilsētas nacionālajā projektā".