Pērn Vācijā ieradās aptuveni 890 tūkstoši patvēruma meklētāju, no kuriem vairāk nekā 70 procentu bija musulmaņi. Trešdaļa ieradās no kara izpostītās Sīrijas. Lielākajā daļā Vācijas mošeju dievkalpojumi notiek turku valodā, jo vairāk nekā 60% šīs valsts musulmaņu ir turku izcelsmes, savukārt jaunatbraukušie islāmticīgie izvēlas lūgties mošejās, kurās cilvēki runā arābiski.
Tomēr šajos dievnamos, kas nereti saņem finansējumu no Saūda Arābijas, kur oficiālā ideoloģija ir ultrakonservatīvā islāma novirziens vahābisms, jaunatnācēji saskaroties ar pārmetumiem par izskatu un to, kā praktizē reliģiju. Sīrietis Hani Salams, kurš Vācijā ieradās pagājušajā gadā un pašlaik dzīvo Ķelnē, atceras, ka, pirmo reizi apmeklējot mošeju, kurā saimnieko salāfisma (vēl viens ultrakonservatīvā islāma novirziens) sekotāji, viņu pārņēmušas nelāgas sajūtas. Daudzi sanākušie vīrieši bija ar kuplu, garu bārdu un atgādinājuši islāmistu dumpiniekus, kuri sagrāba Salama dzimto pilsētu Sīrijā.
Kāds no mošejas apmeklētājiem sacījis Salamam, kuram ir ūsas, ka "labi musulmaņi audzē bārdu, nevis ūsas". "Viss šajā mošejā man lika sajusties neomulīgi," vīrietis stāsta ziņu aģentūrai Reuters. Citā reizē, kad viņš apmeklējis šo mošeju, kādam jaunietim lūgts aiziet, jo viņš bija uzvilcis šortus. Šādas attieksmes dēļ Salams sācis apmeklēt turku mošejas, lai gan nesaprot tur runāto. "Turku mošejās nevienam nerūp, kā tu izskaties un ģērbies," viņš apgalvo.
Islāma eksperti atzīst, ka Vācijas mošejas, kurās sarunvaloda ir arābu, ir daudz konservatīvākas par turku dievnamiem. Tas radot problēmas integrēt mazāk konservatīvus musulmaņus, kuri runā arābiski.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 31. oktobra, avīzē Diena!