Viņš iepriekš ceturtdien tikās ar Krievijā šobrīd mītošo Snoudenu. Pēc Štrēbeles teiktā, Snoudens licis noprast, ka "zina daudz" un varētu ierasties sniegt liecības, jo ASV Nacionālā drošības pārvalde (NSA) atsakās sadarboties ar Vācijas pusi.
Štrēbele apliecinājis Snoudenam, ka viņš liecības Vācijas parlamentam varēs dot arī Krievijas teritorijā.
Snoudens nevarēs doties uz Vāciju, lai tur atbildētu uz izmeklētāju jautājumiem, piektdien sacīja viņa Krievijas advokāts Anatolijs Kučerena, vienlaikus apliecinot, ka Snoudens varēs sniegt liecības Krievijā.
"Snoudens nedosies uz Vāciju. Tas nav iespējams, jo viņam nav tiesību šķērsot Krievijas robežu," radiostacijai Eho Moskvi sacīja advokāts.
"Atbilstoši starptautiskajiem līgumiem Snoudens var sniegt liecības Krievijā, bet tas ir jāizlemj Vācijas varasiestādēm," piebilda Kučerena.
Kā jau vēstīts, ziņas, ka NSA izspiegojusi vairāku desmitu ārvalstu līderu, arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles, telekomunikācijas, izraisījušas spriedzi ASV attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem.
18.novembrī Bundestāgā paredzēts apspriest skandālu par Merkeles telefona noklausīšanos un opozīcijai ir mērķis panākt atklātu izmeklēšanu.
Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle saistībā ar apsūdzībām par Merkeles izspiegošanu pagājušajā nedēļā uz Ārlietu ministriju izsauca ASV vēstnieku.
Laikraksts Süddeutsche Zeitung pagājušajā piektdienā ziņoja, ka Merkeles mobilā telefona izspiegošana varētu būt notikusi no Savienoto Valstu Berlīnes vēstniecības, kas atrodas mazāk nekā kilometra attālumā no kancelejas.
Žurnāls Der Spiegel svētdien vēstīja, ka ASV specdienesti, iespējams, izspiegojuši Merkeles mobilo telefonu jau kopš 2002.gada, kad viņa vēl neieņēma valsts ietekmīgāko amatu.
Pievienota 4.-6.rindkopa