Pieņēmums par Skandināviju kā drošības saliņu ir aplams, eksperti uzsvēra aģentūrai Bloomberg. Zemo procentlikmju vilinātie norvēģi metušies mājokļu iepirkšanā, liekot strauji augt nekustamā īpašuma cenām. Situācija Norvēģijā iezīmē līdzīgu ainu, kāda pirms pāris gadiem izraisīja banku un nekustamā īpašuma tirgus sabrukumu Lielbritānijā, ASV, Spānijā un Īrijā.
Norvēģijā nekustamā īpašuma iepirkumu bums sākās 2009. gadā pēc recesijas. Lai veicinātu izaugsmi, centrālā banka procentu likmes pazemināja līdz 1,25% līdzšinējo 5,75% vietā, rosinot strauju īpašumu cenu kāpumu. Salīdzinot ar 2001. gada rādītājiem, 2010. gadā tās pat dubultojušās, norādīja Norvēģijas Nekustamo īpašumu brokeru asociācija.
Pagājušā gada laikā cenas paaugstinājušās par 8,5%, bet šogad eksperti sagaida 6,5% kāpumu. Tas ir divreiz vairāk nekā gaidāmais algu pieaugums. Mājsaimniecību parāds, pēc centrālās bankas aplēsēm, sasniegs jau 204% no pēcnodokļu ienākumiem, kas ir augstākais rādītājs kopš 1988. gada. Arvien vairāk norvēģu satrauc jautājums, kā gan atdot lielos kredītus.
«Ja hipotekārā kredīta likme pieaugs par vienu procentu, mums būs jāaizmirst par atvaļinājumu Malagā,» 32 gadus vecais Ēriks Āslands stāstīja Reuters. «Ja likme pieaugs par trim procentiem, tad nebūs ne Malagas, ne arī kā cita tamlīdzīga,» viņš piebilda. «Es aizvien būšu maksātspējīgs, taču tuvu galējai robežai, turklāt nepaliktu pāri it nekādas rezerves.»
Amatpersonas apzinās draudošo risku. Bankas drīkst izsniegt aizdevumu 85% apjomā no mājokļa vērtības līdzšinējo 90% vietā. Līdzīgs solis paglāba Zviedrijas tirgu. Citi eksperti aizrāda, ka norvēģiem nedraud Eiropā piedzīvotā krīze, kur aizdevumi izsniegti investīciju nolūkiem. Viņi uzsver, ka cenu kāpums atspoguļo patieso pieprasījumu, ko rada arvien pieaugošais imigrantu skaits.