Pagājušajā gadā Norvēģijā tika reģistrēts 31 000 patvēruma pieprasījumu, no tiem 12 līdz 15 tūkstoši varētu tikt noraidīti, pavēstīja Forfangs.
Noraidīto imigrantu repatriācija ir svarīgākais faktors to integrācijai, kuriem atļauts palikt Norvēģijā, sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju NRK piebilda UDI ģenerāldirektors.
Saskaņā ar UDI datiem vislielākās grupas starp tiem, kas pērn pieprasījuši patvērumu, ir sīrieši, afgāņi, eritrejieši, irākieši un irāņi, turklāt sīrieši veido trešdaļu no visiem patvēruma meklētājiem.
Forfangs neprecizēja, no kādām valstīm nākuši tie imigranti, kuru patvēruma pieprasījumi tiek noraidīti, taču atzina, ka daži no atteikumiem saistīti ar tā dēvētajiem Dublinas noteikumiem, kas nosaka, ka patvērums jāpieprasa pirmajā valstī, kurā tiek šķērsota Šengenas zonas robeža.
Tikmēr imigrācijas ministre Silvija Listheuga atzinusi, ka būs problemātiski noslēgt attiecīgos repatriācijas līgumus un ka būs nepieciešama arī imigrantu motivēšana brīvprātīgi atgriezties savās izcelsmes valstīs.
Šogad patvēruma meklētāju skaits Norvēģijā krasi sarucis, jo pagājušā gada novembrī tā uz robežas ar kaimiņvalstīm ieviesa robežkontroli.
Saskaņā ar valdības aplēsēm nelegālo imigrantu skaita samazināšanās ļaus tai ietaupīt 3 miljardus kronu (324 miljonus eiro).
"Tas ir labi. Mēs naudu varam izlietot citiem mērķiem," pirmdienas vakarā savā Facebook lapā atzina Norvēģijas premjerministrs Larss Leke Rasmusens.