Parlamenta vēlēšanas, kas šogad Covid-19 ierobežojumu dēļ notiek trīs dienu garumā, Nīderlandē tiek salīdzinātas ar referendumu par valdības darbu pandēmijā. Pirmo dienu rezultāti liecina, ka nīderlandieši atbalsta šā brīža koalīciju un vēlēšanas tikai nostiprinās tagadējā premjera Marka Rites partijas pozīcijas un būtiskas pārmaiņas Nīderlandes politikā neviesīs.
Saglabās amatu
Pirmo divu vēlēšanu dienu rezultāti rāda, ka premjera Marka Rites labēji centriskā Tautas partija par brīvību un demokrātiju (VVD) varētu iegūt pat 40 no 150 deputātu vietām. Lai gan Nīderlandē, līdzīgi kā citviet Eiropā, aizvadītā gada laikā notikusi virkne pret ierobežojumiem vērstu protestu un šā gada janvārī M. Rites valdība bija spiesta atkāpties pēc skandāla, kurā atklājās, ka 25 tūkstoši ģimeņu bez pamata tika vainotas krāpniecībā, premjera partija spējusi palielināt popularitāti. Eksperti norāda, ka šīs vēlēšanas faktiski uzskatāmas par uzticības balsojumu esošajai valdībai un tās rīcībai Covid-19 pandēmijas laikā.
"Vēlētāji tic, ka viņš vada valsti pareizā virzienā," aptauju kompānijas Ipsos pārstāvis Sjūrds van Heks sacījis sarunā ar Al Jazeera. Eksperti popularitāti skaidro ar iedzīvotāju vēlmi pēc stabilitātes krīzes laikā. "Covid-19 arī ir pilnībā apslāpējis politiskās debates, visa enerģija ir aizplūdusi no politikas," komentēja Chatham House eksperts Pepeins Bergsens. Domnīcas Clingendael analītiķis Rems Kortevegs izdevumam The Guardian sacījis, ka premjers ir gluži kā pārklāts ar teflonu, proti, viņam "nepielīp problēmas". Bet Groningenas Universitātes pētniece Leonija De Jonga piebilst, ka arī citas partijas jau priekšlaikus pieņēmušas VVD uzvaru un priekšvēlēšanu laikā izvairījušās no uzbrukumiem premjeram, tādējādi stiprinot M. Rites pozīciju.
Premjera partija jau paziņojusi, ka negrasās pārkāpt iepriekš noteiktās robežas un neveidos koalīciju ar otro tuvāko sekotāju – radikāli labējā politiķa Gērta Vildersa Brīvības partiju, kas vēlēšanās startēja ar saukļiem, vērstiem pret islāmu un imigrantiem. G. Vilderss sacījis, ka balss par M. Riti nozīmē, ka arvien vairāk nīderlandiešu "jutīsies kā svešinieki viņu pašu ielās". Atbalsts politiskajam spēkam nav būtiski mainījies kopš 2017. gada, un paredzams, ka tas iegūs 12–14% balsu. Mediji vēsta, ka Brīvības partija arī aktīvi iestājās pret valdības noteiktajiem veselības drošības ierobežojumiem un centās rīkot klātienes tikšanās ar vēlētājiem, kas palīdzēja uzrunāt ierobežojumu pretiniekus.
Kopumā aptaujas liecina, ka parlamentā varētu iekļūt apmēram 15 dažādu politisko spēku, un M. Rites partijai vajadzēs pulcēt koalīcijā vēl vismaz trīs četras partijas, lai iegūtu nepieciešamo 76 balsu mažoritāti.
Izaicinājumi
Visticamāk, koalīciju veidos Kristīgie demokrāti, progresīvā D66 un Kristīgā savienība, kuras jau iepriekš līdzdarbojās VDD. Mediji gan atgādina, ka Nīderlande tradicionāli mēdz izcelties ar ilgām koalīcijas sarunām un jaunā valdība var nesākt darbu vēl mēnešiem ilgi. 2017. gadā partiju sarunas ilga 208 dienas.
Vietas parlamentā, visticamāk, kā norāda The Local, iegūs arī vairākas vides un dzīvnieku tiesību aizstāvju partijas, sociālisti, kā arī pensionāru partija un musulmaņu ieceļotāju aizstāvju partija Dent.
Ņemot vērā, ka esošās koalīcijas sastāvs būtiski nemainīsies, eksperti paredz, ka arī ministru kabinets varētu izskatīties līdzīgs un pēc vēlēšanām valsts ieturēs kursu, kas premjeram atnesa panākumus. Līdzīgi kā citviet, galvenie izaicinājumi Nīderlandē saistīti ar balansēšanu starp ekonomikas atvēršanu un nepieciešamo ierobežojumu saglabāšanu. Līdz šim valstī, kā liecina Veselības ministrijas dati, vakcinēti apmēram 1,8 miljoni.