Bauers atzīmēja, ka NATO ilgus gadus ar Krieviju mēģināja veidot konstruktīvas partnerattiecības, taču tas nav izdevies, līdz ar to pēdējos gados Krievija skaidri tiek identificēta kā NATO apdraudējums, aliansei attiecīgi mainot savus aizsardzības plānus.
Admirālis izcēla, ka Krievija jau ilgāku laiku un īpaši kopš kara sākšanas pret Ukrainu izvairās no kontaktiem ar Rietumiem un no NATO puses pēdējos gados nav izdevies tikt līdz sarunām, piemēram, ar Krievijas armijas vadību, lai sarunu ceļā mēģinātu deeskalētu situāciju.
Krievijas radītie draudi likuši NATO stiprināt klātbūtni austrumu flangā, vienlaikus stiprinot arī citus virzienus, atgādināja Bauers un izcēla, ka šī NATO stiprināšanās ir Krievijas izraisīta, nevis alianses būtu pati izvēlējusies izvērst konfrontāciju.
Kā uzsvēra Bauers, ir skaidrs, ka Rietumiem ir jāturpina palīdzēt Ukrainai, atvairot Krievijas uzbrukumu. Viņš atzina, ka Ukrainai klājas grūti, bet viegli nav arī Krievijai, kas ir cietusi ļoti smagus zaudējumus.
Admirālis vērtēja, ka vairs nav jautājums vai, bet gan kad Ukrainai kļūs par NATO dalībvalsti.