Krievija un Tramps
NATO 1949. gadā izveidoja ASV un Rietumeiropas valstis, lai radītu militāru pretstāvi Padomju Savienībai. 1991. gadā NATO ienaidnieks numur viens beidza pastāvēt, bet daudzas savulaik padomju blokā ietilpušās valstis vēlāk pievienojās Ziemeļatlantijas aliansei par spīti Krievijai milzīgajai pretestībai. Pēc 2001. gadā notikušajiem terora aktiem ASV alianse fokusējās cīņai pret globālo terorismu, bet nepievērsa pietiekamu uzmanību Krievijas revanšismam un arvien lielākai militarizācijai.
Taču NATO nopietnas galvassāpes pēdējos gados sagādā ne vien Krievija, kas 2014. gadā anektēja Krimu, uzsāka karu Austrumukrainā un tiek vainota rietumvalstu demokrātisko procesu ietekmēšanā, bet arī alianses militāri spēcīgākās dalībvalsts ASV prezidents Donalds Tramps. Viņš nepārtraukti pārmet pārējām NATO dalībvalstīm, ka tās nepietiekami iegulda savā aizsardzībā, un ir apšaubījis to, vai ASV būtu jāaizsargā sabiedrotie, kuri nerūpējas par savu drošību.
Tramps savu neprognozējamību apliecināja oktobrī, paziņojot par ASV karavīru izvešanu no Sīrijas ziemeļaustrumiem un tādējādi atbrīvojot ceļu NATO dalībvalstij Turcijai, kas nekavējoties uzsāka militāro operāciju pret Sīrijas kurdu spēkiem.
Tiks galā kā ģimene
ASV un Turcijas rīcība bija iemesls, kāpēc Francijas prezidents Makrons nāca klajā ar saviem neglaimojošajiem secinājumiem par NATO pašreizējo stāvokli. Neraugoties uz saņemto kritiku, viņš no sava viedokļa neatkāpjas un pagājušajā nedēļā aicināja aliansi beigt runāt tikai par naudu, bet vairāk domāt par fundamentālu stratēģisku problēmu risināšanu, vēsta raidorganizācija BBC.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 3. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
EV
ļuļa
:)