Ārlietu ministra amatā Makejs atradās kopš 2012.gada.
Kā sacīja Glazs, Makejs vēl vakar apspriedis nākamās nedēļas plānus.
"Viņš pirms dažām stundām pēkšņi nomira. Nekas par to neliecināja. Liels zaudējums mums visiem," sacīja preses sekretārs.
Pirms nonākšanas ministra amatā Makejs strādāja prezidenta administrācijā.
Protestu gaitā, kas izraisījās pēc 2020.gada augusta falsificētajām prezidenta vēlēšanām, Makejs paziņoja, ka visiem, kas nepiekrīt valsts politikai, ministrija ir jāpamet.
Žurnālisti šo paziņojumu tolaik saistīja ar to, ka divi ministrijas darbinieki bija piedalījušies piketā pret policijas vardarbību.
Vēl šonedēļ Makejs apmeklēja Erevānu, kur notika Kolektīvās drošības līguma organizācijas samits.
Krievijas prokremliskajos medijos un "Telegram" kanālos Makejs līdz 2020.gadam vairākkārt tika apsūdzēts centienos uzlabot Baltkrievijas attiecības ar Rietumiem uz Krievijas interešu rēķina.
Tomēr Makejs un viņa ministrija sekoja Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko kursam, arī pēc Krievijas pilna mēroga kara uzsākšanas pret Ukrainu februārī, kad Lukašenko atbalstīja Maskavu.
Rietumvalstu vidū sankcijas Makejam noteica tikai Kanāda. Ne ASV, nedz Eiropas Savienība to neizdarīja.
pievienotas pēdējās trīs rindkopas