Taču Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU), to Bavārijas meitaspartijas - Kristīgi sociālās savienības (CSU) - un sociāldemokrātu (SPD) trešdienas tikšanās, domājams, ir tikai prelūdija vēlāk paredzētajām CDU un CSU sarunām, konservatīvajiem cenšoties mazināt savstarpējās domstarpības.
Stīvēšanās ap koalīcijas līgumu par mantojuma nodokli norisinās brīdī, kad attiecības starp CDU un CSU piedzīvo smagu krīzi, ko izraisījis nepieredzētais nelegālo imigrantu pieplūdums.
CSU līderis Horsts Zēhofers, kas savulaik bijis uzticams Merkeles līdzgaitnieks, kļuvis par vienu no galvenajiem viņas piekoptās imigrācijas politikas kritiķiem.
Cenšoties mazināt spriedzi starp abām partijām, Merkele ar Zēhoferu tikās jau otrdien, taču 30 minūtes ilgās sarunas saturs netiek atklāts.
Taču amatpersonas aģentūrai DPA pavēstījušas, ka 24. un 25.jūnijā Potsdamā paredzēta CDU un CSU pārstāvju tikšanās.
Tikmēr Zēhofers bloķē koalīcijas partneru centienus atcelt mantojuma nodokļa atvieglojumus uzņēmumu mantiniekiem, par ko tika panākta vienošanās vēl februārī.
Finanšu ministrs Volfgangs Šeible, kas bauda lielu ietekmi CDU, intervijā sabiedriskajam televīzijas kanālam ZDF paziņojis, ka tas esot "uzbrukums Merkelei".
Taču nekontrolētās imigrācijas krīze un mantojuma nodoklis nav vienīgais, kas bojā CDU attiecības ar CSU.
Zēhofers kā nosacījumu Bavārijas atbalstam jauniem finansiāliem stimuliem alternatīvās enerģētikas sektoram izvirzījis lielāku atbalstu biomasas spēkstacijām.
Tikmēr aptaujas liecina, ka atbalsts konservatīvajiem turpina mazināties.
Saskaņā ar otrdien publiskotajiem INSA aptaujas rezultātiem par CDU/CSU, kas 2013.gadā notikušajās Bundestāga vēlēšanās saņēma 41,5% balsu, šobrīd gatavi balsot vairs tikai 30% vāciešu.
Tajā pašā laikā turpina augt eiroskeptiķu partijas Alternatīva Vācijai (AfD) popularitāte, un saskaņā ar INSA aptauju šobrīd par to balsotu jau 15% vāciešu.
Eksperti uzskata, ka tieši CDU un CSU domstarpības ir galvenais faktors, kas mazina atbalstu konservatīvajiem.
Tikmēr daži CSU līderi izteikušies, ka pirms nākamgad gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām partijai vajadzētu startēt ar patstāvīgu kampaņu, nesaistoties ar CDU.
Vienlaikus mazinās arī SPD popularitāte, un sociāldemokrātus šobrīd atbalsta vairs 19% vāciešu.
Tā ir pirmā reize pēckara Vācijas vēsturē, kad CDU/CSU un SPD kopā var cerēt uz mazāk nekā pusi balsu.