Spriežot pēc Vācijas valdības preses sekretāra Štefena Zeiberta teiktā, Merkele telefonsarunā sacījusi Putinam, lai viņš palīdz atrisināt šo situāciju. Tikmēr Kremlis ziņoja, ka abi līderi vienojušies uzdot saviem palīgiem izstrādāt nosacījumus, kas ļautu novērotājiem atgriezties konflikta zonā.
Kopš konflikta sākuma 2014.gada aprīlī noslēgtas desmit dažādas vienošanās par pamieru, taču neviena no tām nav bijusi līdz galam efektīva.
Pēdējais pamiers tika pasludināts augustā, un tā novērošanā piedalījās arī Krievijas amatpersonas. Taču Krievija šomēnes atsauca savus novērotājus no kopīgā Krievijas-Ukrainas centra, kura uzdevums ir uzraudzīt pamiera īstenošanu Donbasā. Maskava apgalvoja, ka Ukrainas kolēģi traucē viņiem strādāt un liedz piekļuvi frontes līnijai.
Kijeva savukārt apsūdzēja Krieviju miera procesa apdraudēšanā.
Merkele vairākkārt jautājusi Putinam, kādēļ novērotāji atsaukti, un šajā telefonsarunā uzsvērusi, ka kopīgajam Krievijas-Ukrainas centram jāturpina darboties, sacīja Zeiberts.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Reirs