Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Merkele: Situāciju Eiropā tuvāko gadu laikā noteiks tās spēja vadīt bēgļu krīzi

Situāciju Eiropā tuvāko gadu laikā noteiks tās spēja vadīt bēgļu krīzi, trešdien paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele, piebilstot, ka tās "bagātā kontinenta" statuss liek tai risināt šo problēmu, darbojoties saskaņoti.

Runājot Vācijas parlamentā, kanclere uzsvēra, ka Šengenas zona var izdzīvot tikai tad, ja tiek reformēta tā sauktā Dublinas regula, kas liek pirmajai valstij, kurā cilvēks lūdz patvērumu, to arī izskatīt.

Merkele norādīja, ka ES ir vajadzīga vienošanās ar Ankaru, lai NATO varētu piedalīties cilvēku kontrabandistu apkarošanā Egejas jūrā starp Turciju un Grieķiju.

"Mums ir vajadzīga piekļuve visām vietām Turcijas teritoriālajos ūdeņos," sacīja Merkele.

Merkele runāja pirms ceturtdien un piektdien paredzētā Eiropas Savienības (ES) samita ar Turciju.

Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka Turcijas prasībai atsākt sarunas par iestāšanos ES apmaiņā pret sadarbību migrācijas krīzes risināšanā "nevajadzētu nevienu pārsteigt" un vajadzētu notikt "interešu līdzsvarošanai atbilstīgi mūsu vērtībām".

Merkele ir likusi uzsvaru uz migrācijas krīzes risināšanu ar kopīga ES risinājuma palīdzību, kas balstās uz vienošanos ar Turciju.

Viņa arī neplāno mainīt Vācijas liberālo imigrācijas politiku, neskatoties uz CDU sliktajiem rezultātiem Vācijas trīs federālo zemju reģionālajās vēlēšanās.

Vēlāk trešdien Merkelei ir paredzētas sarunas ar viņas pārstāvēto kristīgo demokrātu (CDU) un to Bavārijas māsaspartijas - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - līderiem.

Jau vēstīts, ka Turcija 7.martā notikušajā samitā pārsteidza ES līderus, izsakot vairākus priekšlikumus nekontrolētās imigrācijas krīzes risināšanai, bet šāda vienošanās vēl jāapstiprina ceturtdien un piektdien gaidāmajā samitā.

Ankara izteica priekšlikumus par nelegālo migrantu atpakaļuzņemšanu no Grieķijas un par Grieķijā esošo sīriešu apmaiņu pret sīriešu bēgļiem Turcijā.

Apmaiņā pret to Turcija prasīja, lai tai tiktu piešķirti vēl trīs miljardi eiro. Šī summa tika pieprasīta papildus tiem trim miljardiem eiro, kurus ES jau piekrita maksāt Ankarai novembrī. Ankara arī vēlas bezvīzu režīmu ar ES un progresu iestāšanās sarunās ar bloku.

Tomēr topošā vienošanās izpelnījusies gan cilvēktiesību organizāciju un ANO amatpersonu kritiku, apšaubot tās likumību, gan Francijas un Čehijas brīdinājumus, ka ES šantāža ir nepieļaujama.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits