Vēl gada sākumā šķita, ka Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un viņas vadītajai konservatīvajai Kristīgo demokrātu savienībai (CDU) nāksies pasvīst, lai gūtu uzvaru pār Sociāldemokrātu partiju (SPD) ar bijušo Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu Martinu Šulcu priekšgalā. Tomēr gandrīz sešas nedēļas pirms balsojuma šķiet, ka nekas nevar apdraudēt Merkeles ceļu pretī jau ceturtajam pilnvaru termiņam.
Vācijas parlamenta vēlēšanas līdzās Francijas prezidenta vēlēšanām tiek uzskatītas par būtiskāko balsojumu pasaulē 2017. gadā. Tas ir saistīts ar pērn piedzīvotajiem politiskajiem satricinājumiem abpus Atlantijas okeānam – britu lēmumu pamest ES un Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās. Centriskā Emanuela Makrona pārliecinošais triumfs Francijas prezidenta vēlēšanās novērsa Eiropas iepeldēšanu vēl dziļākos neziņas ūdeņos. Tagad visa uzmanība ir pievērsta Vācijai.
Eiropas lielākajā valstī jau kopš 2005. gada pie varas ir CDU un tās Bavārijas māsas partija – Kristīgi sociālā savienība (CSU). Valdību nemainīgi ir vadījusi Merkele, kuras vadībā Vācija sekmīgi pārvarēja 2009. gada finanšu krīzi. Savos 12 valdīšanas gados viņa visskaļāko kritiku pašas valstī un arī ārvalstīs saņēma pēc tam, kad 2015. gadā Vācijā ieradās aptuveni miljons migrantu un patvēruma meklētāju. Toreiz strauji samazinājās vēlētāju atbalsts kanclerei, bet popularitāti iemantoja galēji labējā partija Alternatīva Vācijai (AfD). Tomēr nevienā Vācijai un ES kritiskā brīdī Merkele nav izrādījusi panikas pazīmes.
Līdz šim Vācijas līdere nav īpaši aktīvi iesaistījusies CDU priekšvēlēšanu kampaņā, par ko viņa saņēma pārmetumus no sava galvenā konkurenta Šulca.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 15. augusta, avīzē Diena!
Kāda kuram politika.
Riko