Merkele ir atbalstījusi plānu, saskaņā ar kuru Turcija noslēgtu savas robežas un pēc tam bēgļi ar lidmašīnām tiktu nogādāti Eiropas Savienībā (ES), kur tie tiktu izmitināti pa dalībvalstīm, izmantojot kvotu sistēmu.
Šādai idejai tomēr ES nav daudz atbalstītāju, un Višegrādas grupa - Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija - ir atklāti nostājusies pret to.
Šīs valstis ir solījušas palīdzēt Bulgārijai un Maķedonijai slēgt savas robežas ar Grieķiju, tādā veidā pēc būtības to izslēdzot no Šengenas zonas.
Merkele otrdien noraidīja šos ierosinājumus.
"Vai mēs patiešām jau tagad gribam padoties un slēgt Grieķijas-Maķedonijas-Bulgārijas robežu ar visām sekām, kuras tas radītu Grieķijai un Eiropas Savienībai kā vienotam veselumam un tādējādi arī Šengenas zonai?" jautāja kanclere.
Viņa solīja, ka ceturtdien un piektdien paredzētā ES samita laikā koncentrēsies uz to, lai tiktu izvēlēta "Eiropas-Turcijas pieeja".
Tomēr kanclere arī atzina, ka diez vai ES samitā izdosies panākt progresu jaunu bēgļu kvotu ieviešanā.
"Mēs kļūtu par apsmiekla objektu, ja vienotos par jaunām kvotām situācijā, kad mazāk nekā 1000 no 160 000 [bēgļu], par kuriem ir panākta vienošanās, ir tikuši sadalīti Eiropas valstu vidū," norādīja Merkele.
Pagājušajā gadā Vācijā ieradās 1,1 miljons nelegālo imigrantu, kas pieprasījuši patvērumu, un valstī turpina pieņemties spēkā pretestība Merkeles piekoptajai "atvērto durvju" politikai.
Janvāra beigās publiskotā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka gandrīz 40% Vācijas vēlētāju grib, lai Merkele atkāpjas bēgļu politikas dēļ.
Kanclere tikmēr solījusi jūtami samazināt šogad uzņemamo patvēruma meklētāju skaitu.