Merkeles paziņojums atspoguļo domstarpības, kas vēl arvien valda starp Vācijas kristīgajiem demokrātiem (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartiju - Kristīgi sociālo savienību (CSU). Abaspartijas pirmdien oficiāli izvirzīja Merkeli par savu valdības vadītāja amata kandidāti rudenī gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās.
Kamēr CDU Merkeles kandidatūru apstiprināja jau savā kongresā decembrī, CSU savu atbalstu viņai līdz pirmdienai oficiāli nebija izteikusi.
Lai gan Merkele un CSU līderis un Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers preses konferencē centās uzsvērt politisko spēku vienotību, jautājumā par iespējamo limitu patvēruma meklētāju skaitam CDU un CSU viedokļi joprojām ir atšķirīgi.
Attiecības CDU un CSU starpā bijušas saspringtas kopš Merkeles lēmuma 2015.gada septembrī atvērt Vācijas robežas simtiem tūkstošiem patvēruma meklētāju.
Zēhofers to asi kritizēja, bet Merkele nepadevās viņa prasībai noteikt griestus bēgļu skaitam.
Domstarpības par Merkeles imigrācijas politiku veicinājušas abu konservatīvo partiju popularitātes mazināšanos. Tikmēr sociāldemokrātu (SPD) popularitāte pieaug, kopš partijas vadītāja amatu pārņēma līdzšinējais Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs ar mērķi septembra Bundestāga vēlēšanās stāties pretī Merkelei. Merkele sacīja, ka ciena savu konkurentu no SPD.
Šulcs ieskicējis proeiropeisku programmu, kā arī solījis cīnīties pret nacionālistu spēkiem kā Vācijā, tā citviet Eiropas Savienībā.
trusis nejaukais
Richards
MM