Kaut arī nav attaisnojuma preses brīvības ierobežojumiem un masveida arestiem, komunikācijas kanāli ir jāsaglabā atvērti, norādīja kanclere.
"Es arī gādāšu, ka sarunas ar Turciju turpinās," debatēs Bundestāgā solīja Merkele. "Tas gan neizslēdz skaidru atbildi uz to, kas, manuprāt, ir satraucoši."
Viņa noraidīja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pārmetumus Vācijai, ka tā nepietiekami cīnās pret terorismu.
Vācija šajā cīņā ir tikpat nopietna kā citas Eiropas valstis, uzsvēra Merkele.
Eiropas Parlamenta lielākās frakcijas otrdien paziņoja, ka šonedēļ balsos par iestāšanās sarunu iesaldēšanu ar Turciju, šādi reaģējot uz Ankaras izvērstajām represijām pēc 15.jūlijā notikušā puča mēģinājuma.
Balsojums Eiropas Savienības (ES) un Turcijas attiecības varētu padarīt vēl asākas. Tiesa gan, tā iznākums nebūs saistošs, turklāt vairums ES dalībvalstu ir pret Turcijas iestāšanās procesa apturēšanu.
Tomēr ES augstā ārpolitikas pārstāve Federika Mogerīni brīdināja, ka, apturot iestāšanās sarunas, "zaudētājas būs abas puses".
Erdoans vēl pagājušajā nedēļā pieprasīja, lai ES līdz gada beigām pieņem lēmumu par Turcijas dalību blokā. Ja tas nenotiks, Turcija šajā jautājumā rīkos referendumu, brīdināja Erdogans.