Reuters aptaujātie politologi prognozējuši, ka abos šajos jautājumos īstu saskaņu panākt neizdosies. "ASV lielākā problēma ir tā, ka Merkelei ir priekšrocības — viņa uzskata, ka pašreizējās attiecības transatlantiskās attiecības Vācijai ir pietiekami izdevīgas. Bet Baidenam būs jāmēģina viņu pārliecināt un iegūt Vācijas atbalstu vismaz Ķīnas jautājumā," skaidrojis politologs Ulrihs Speks. Reuters atgādina, ka Merkele aktīvi atbalstījusi pagājušā gada nogalē noslēgto investīciju paktu starp Eiropas Savienību un Ķīnu. ES, kur Vācijai un tās kanclerei ir milzīga loma, uzskata ekonomisko sadarbību ar Ķīnu par izdevīgu un nevēlas lieki bojāt attiecības ar Pekinu. Piemēram, tā nav steigusies nosodīt demokrātijas apspiešanu Honkongā un represijas pret musulmaņiem Siņdzjanā. To, ka Vācija neuzskata Ķīnu par ģeopolitisko draudu un negatavojas atbalstīt ASV plānus izveidot globālu aliansi, kas cīnītos pret Ķīnas pieaugošo ietekmi pasaulē, apliecināja jūnijā notikušais G-7 samits.
Mazliet cerīgāka izskatās situācija ar Nord Stream 2, attiecībā uz kuru kādu kompromisu varētu panākt. Radies iespaids, ka Baidena administrācija ir samierinājusies ar to, ka gāzes vada celtniecība tiks pabeigta, par ko liecina iepriekš noteikto sankciju pret būvniecībā iesaistītajiem rietumvalstu uzņēmumiem apturēšana, raksta AP. Taču Vašingtona vēlas no Vācijas saņemt garantijas, ka pēc Krievijas gāzes eksporta uzsākšanas pa Nord Stream 2 savu gāzes tranzīta valsts statusu un ar to saistītos ienākumus nezaudēs Ukraina. Attiecīgu solījumu Merkele jau ir publiski devusi, taču pirms došanās uz Vašingtonu izteikusi šaubas, vai tas tiks apstiprināts kādos oficiālos dokumentos, gan uzsverot, ka "allaž tur savu vārdu".
Deutsche Welle norāda, ka šī varētu būt pēdējā nozīmīgā ārvalstu vizīte Merkelei Vācijas kancleres statusā. Bundestāga vēlēšanas notiks 26. septembrī, un Merkele, kura valdību vadījusi beidzamos 16 gadus, tajās vairs nekandidēs.