Makrons arī vēlreiz aicināja uz lielāku sadarbību drošības jomā un uzsvēra, ka esot vajadzīga vienota patvēruma politika, lai tiktu galā ar migrantu krīzi.
"Nekad kopš Otrā pasaules kara Eiropa nav bijusi tik nepieciešama. Tomēr Eiropa nekad nav bijusi tādās briesmās," sacīja Makrons savā runā, ko daudzi uzskata par viņa kampaņas sākumu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām maijā.
Viņš uzskaitīja vairākas iniciatīvas, kuras ES varētu uzņemties gan savai aizstāvībai, gan savu galveno vērtību ievērošanai.
"Eiropas aģentūra demokrātijas aizsardzībai nodrošinātu Eiropas ekspertus katrai dalībvalstij, lai aizsargātu to vēlēšanu procesu pret kiberuzbrukumiem un manipulāciju," ierosināja Makrons.
Viņš piebilda, ka vajadzētu arī aizliegt Eiropas politisko partiju finansēšanu no ārvalstīm, kā arī vienoties par noteikumiem "naidīgas un vardarbīgas runas [aizliegšanai] internetā".
Makrons, kurš neslēpj savus plānus izveidot centrisku proeiropeisku aliansi pret populistu un nacionālistu kustībām, kas pieņemas spēkā Eiropā, arī ierosināja reformēt Šengenas zonu.
Viņš sacīja, ka visām valstīm, kas grib piederēt Šengenas zonai, vajadzētu akceptēt gan stingrāku ārējo robežu kontroli, gan vienotu patvēruma politiku migrantiem.
Vairākas Austrumeiropas valstis ir noraidījušas iepriekšējos aicinājumus uzņemt daļu no migrantiem, kas ierodas Eiropā no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas.
Makrons ierosināja, ka Eiropai būtu vajadzīgi vienoti robežapsardzes spēki, kā arī kopīgs birojs patvēruma pieteikumu izskatīšanai.
Makrons jau 2017.gada septembrī teiktā runā bija aicinājis uz lielāku drošības sadarbību Eiropā un vienotas patvēruma politikas pieņemšanu.
Viņa idejas līdz šim ir tikai negribīgi atbalstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, savukārt Itālijas, Polijas un Ungārijas labējo valdību līderi ir kategoriski pret tām.
ļuļa
pa
Ass