Maķedonijas prezidents Ģorge Ivanovs sacīja, ka žogs ļaus ierobežot bēgļu un nelegālo imigrantu pieplūdumu līdz apjomam, kādu būs gatavas uzņemt Eiropas Savienības (ES) valstis, kurp viņi dodas.
Lēmums par potenciālo žoga būvniecību tika pieņemts nacionālās drošības padomē, kas tika sasaukta pēc teroraktiem Parīzē.
Ivanovs, kurš vada šo padomi, pirmdien paziņoja, ka žogs "pašreiz ir tikai iespējamība" un tas tiks uzcelts tikai tādā gadījumā, ja to pieprasīs apstākļi, proti, ja valstis, kurp bēgļi dodas, pārstās tos uzņemt.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies jau vairāk nekā 800 000 nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Lai nokļūtu Vācijā, nelegālo imigrantu masām nākas šķērsot Balkānu valstis un Austriju.
Lai ierobežotu nelegālo imigrantu un bēgļu pieplūdumu, žogus uz robežām ierīkojušas jau vairākas Eiropas valstis.
Pirmā to izdarīja Bulgārija, iežogojot daļu robežas ar Turciju.
Bulgārijas piemēram sekoja Ungārija, kas septembra vidū uzbūvēja žogu uz robežas ar Serbiju, bet pēc tam uz robežas ar Horvātiju, novirzot bēgļu plūsmu uz Slovēniju.
Pēc tam barjeras uz robežām ierīkoja arī Slovēnija un Austrija.