Tajā arī atzīts, ka konflikts Ukrainā, lai kad un kā tas beigtos, uz ilgāku laiku negatīvi ietekmēs visa Viduseiropas un Austrumeiropas reģiona drošību un stabilitāti, tādēļ tuvākajā laikā šim reģionam un īpaši atsevišķām tā valstīm un Krievijas kontrolētajām organizācijām jāpievērš liela uzmanība.Pret citām valstīm Krievija, pirmkārt, paredz izmantot nemilitārus ietekmes līdzekļus - politisku, ekonomisku, informatīvu vai diplomātisku spiedienu, kā arī militāra spēka demonstrēšanu, bet, ja šie līdzekļi nedotu gaidītos rezultātus, paredzama militāru metožu lietošana.Nemilitārie līdzekļi tiek likti lietā, cenšoties ietekmēt un kavēt oponentus, pieņemt politiskus lēmumus, iedragāt militāro, ekonomisko un politisko savienību vienotību, kurinot domstarpības atsevišķu valstu starpā. Šādas metodes jau šobrīd ar dažādu intensitāti tiek vērstas pret valstīm vai to blokiem (NATO, ES), kas traucē Krievijai īstenot savus stratēģiskos mērķus.Pēdējā laikā ļoti mainījusies arī Krievijas militārās plānošanas koncepcija, no aizsardzības pārejot uz uzbrukumu un paredzot izmantot negaidītas un straujas pastāvīgas gatavības spēku operācijas pretinieka teritorijā, svarīgākās civilās un militārās infrastruktūras iznīcināšanu, tādējādi cenšoties salauzt valstu un to pilsoņu gatavību pretoties; kā arī asimetriskas un netiešas ietekmēšanas metodes - informatīvas operācijas, kiberuzbrukumus.Krievija apzinās, ka militārā potenciāla ziņā tā atpaliek no NATO un ASV un tuvāko desmit gadu laikā šo atpalicību pārvarēt neizdosies, tādēļ nepieciešamības gadījumā operāciju rietumu virzienā tā varētu sākt pirmā, ar negaidītu uzbrukumu samazinot pretinieka militāro potenciālu operācijas rajonā līdz līmenim, kas tai būtu pieņemams.Šobrīd Krievijas bruņoto spēku iespējas veikt šādu operāciju ir visai ierobežotas. Krievijas spēkos gan būtu veikt operāciju pret atsevišķām valstīm, bet ne pret visu NATO. Lai rīkotu plašākas operācijas pret NATO vai ASV, Krievijai jāmodernizē savi bruņotie spēki, un pašlaik tas tiek darīts.Lietuvai īpaši bīstami var būt Kaļiņingradas apgabalā dislocētie zenītraķešu kompleksi S-400. Deklarētais šo raķešu darbības rādiuss - 250 kilometri - jau šobrīd aptver lielāko daļu Lietuvas teritorijas, bet nākotnē, izvietojot raķetes ar 400 kilometru darbības rādiusu, to sniedzamības zonā nonāks visa Lietuva. Šo sistēmu izmantošana krīzes laikā ļoti apgrūtinātu NATO operācijas reģionā.Vērtējot Krievijas bruņoto spēku aktivitāti, atzīts, ka 2013.gadā sāktas pēkšņas kaujas gatavības pārbaudes, kas visbiežāk izvērtušās plaša mēroga mācībās. Pagājušā gada laikā šādas negaidītas pārbaudes rīkotas visu kara apgabalu aviācijas, flotes, desanta, sauszemes un stratēģisko uzdevumu spēku daļās un ļāvušas Krievijas vadībai izvērtēt to reālo sagatavotību un kopš 2008.gada veiktās bruņoto spēku reformas rezultātus.Vienlaikus šīs pārbaudes izmantotas, lai demonstrētu Krievijas militāro potenciālu kaimiņvalstīm un Rietumiem. Tieši šādas pārbaudes aizsegā Krievija šogad pārdislocējusi daļu bruņoto spēku pie Ukrainas robežas. Tas negatīvi ietekmē tuvējo valstu drošību, ierobežojot to iespējas precīzi novērtēt pārdislocēšanās mērogus un mērķus un savlaicīgi prognozēt iespējamos uzbrukumus.Notikumi Ukrainā apliecinājuši, ka Krievija spēj sarīkot plaša spektra operāciju, izmantojot militāro spēku, diplomātiju, ekonomiskās metodes un īpaši intensīvas informatīvās operācijas, un spēj ātri mobilizēt nepieciešamo militāro potenciālu, turklāt gatavošanās tam var noritēt slepenībā.Ziņojumā atzīts, ka aktīvāko izlūkdarbību, kas vērsta pret Lietuvas nacionālo drošību un valsts interesēm, veic Krievijas Ārējais izlūkdienests (SVR), Krievijas Federālais Drošības dienests (FSB) un Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenā Izlūkošanas pārvalde (GRU).Lielākos draudus Lietuvas aizsardzības interesēm rada Krievijas dienestu savervēto aģentu un informācijas avotu izmantošana. Informācija tiek vākta arī dažādu pasākumu un divpusējo kontaktu laikā. Parasti informācija par potenciālo vervējamo tiek ievākta, izmantojot atklātus un viegli pieejamus avotus - sociālos tīklus un medijus, kā arī vervējamajam tuvās aprindas. Tiek veikta arī elektroniskā pasta un telefonsarunu kontrole.Izlūkdarbības piesegšanai aktīvi tiek izmantots Krievijas militārā atašeja biroja personāls, kas pakļauts GRU. Labvēlīgus apstākļus izlūkošanai rada arī Lietuvā strādājošo Krievijas atbalstīto un finansēto nevalstisko organizāciju un citu subjektu darbība. GRU darbinieki, kas darbojas diplomātiskā statusa aizsegā, piedalās Afganistānas kara veterānu kluba, Lietuvas kara vēstures asociācijas Aizmirstie kareivji, nodibinājuma Kara mantojuma institūts pasākumos, kuros nereti piedalās arī ar Lietuvas aizsardzību saistīti cilvēki.Informācija par Lietuvas aizsardzības potenciālu tiek vākta arī ar kiberspiegošanas līdzekļiem. Krievijas izlūkdienestu tehniskais aprīkojums, kas paredzēts datortīklu datu plūsmas pārņemšanai, un ierīces, kas domātas sociālo tīklu lietotāju kontrolēšanai, datoru un mobilo ierīču kontrolei no attāluma, bezvadu tīkla analizatori un citas iekārtas jau šobrīd ļauj Krievijas izlūkdienestiem un drošības dienestiem veikt spiegošanu, aktīvu ielaušanos automatizētajās datu apstrādes sistēmās un tīklos vai citādi ietekmēt to lietotājus.Lietuvas nacionālo drošību ietekmē arī negatīvās tendences Krievijas iekšpolitikā - slēgtas centralizētas politiskās sistēmas nostiprināšanās, kurā dominē prezidentam Vladimiram Putinam lojāli cilvēki, kas saistīti ar oficiālo politisko varu, drošības dienestiem, izlūkdienestiem un lielajām biznesa organizācijām. Šī sistēma nodrošina gan sabiedriskā, gan privātā sektora subjektu lojalitāti politiskajai elitei un paver tai iespējas kontrolēt politiskos un sabiedriskos procesus.2013.gadā un 2014.gada sākumā īpaši skaidri iezīmējusies mērķtiecīgas propagandas loma valdošā režīma uzturēšanā, iztēlojot Krieviju kā alternatīvu Rietumu politisko un kultūras vērtību sistēmai un veidojot pret Rietumiem negatīvi noskaņotu krievu nacionālo identitāti, kamēr opozīcijas kustību ietekme uz politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem joprojām ir neliela.Krievijas ārpolitikā vērojami mēģinājumi atjaunot lielvalsts statusu un nostiprināt ietekmi starptautiskajā arēnā, īpaši postpadomju telpā, par būtisku šķērsli šai ceļā un tiešu apdraudējumu uzskatot NATO. Krievijas darbība ir vērsta uz NATO vājināšanu un spriedzes kurināšanu starp alianses dalībvalstīm, vienlaikus aktīvi pretojoties tālākai alianses paplašināšanai.Krievijas un Ukrainas konfliktam būs divējāda ietekme uz Krievijas atbalstītajiem integrācijas projektiem. Domājams, ka šajos procesos iesaistītās valstis vēl vairāk vairīsies no ciešākas politiskās integrācijas un pārnacionālu politisko institūciju veidošanas. No otras puses, Ukrainā Krievija parādījusi, ka grib un var lietot militāru spēku pret kaimiņvalstīm, ja tas vajadzīgs tās interesēm, tādēļ šīm valstīm būs vēl sarežģītāk izturēt Krievijas spiedienu.Viduseiropas un Austrumeiropas valstu centienus nodrošināt enerģētisko neatkarību Krievija vērtē kā savu ekonomisko un politisko interešu aizskārumu un arī kā draudus savai drošībai un nereti reaģē uz tiem pati ar saviem enerģētikas projektiem, kas nebalstās uz ekonomisko loģiku, bet tiecas radīt jaunas ietekmes sviras, kuras ļautu tai saglabāt dominējošo stāvokli konkrētā reģiona enerģētikā.Divu atomelektrostaciju celtniecība pie Lietuvas robežām - Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā - liecina par Krievijas centieniem traucēt kaimiņvalstu enerģētikas projektiem. AES būve Kaļiņingradas apgabalā 2013.gadā gan apturēta, jo šim projektam acīmredzami trūkst ekonomiskās jēgas, savukārt Baltkrievijā AES būvdarbi turpinās un acīmredzot tiks pabeigti.Vienlaikus ar Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās izolācijas plāniem tiek mēģināts diskreditēt ES dalībvalsti Lietuvu, iztēlojot to par nedrošu tranzītvalsti. Ar intensīvu sabiedrisko attiecību kampaņu tiek mēģināts nodrošināt Krievijas sabiedrības atbalstu šiem projektiem, tajā pašā laikā izplatot dezinformāciju un šķeļot Lietuvas sabiedrību. Līdzīgu "skaldi un valdi" stratēģiju citos Eiropas reģionos Krievija izmanto, lai pārņemtu un paturētu savā kontrolē svarīgākos tranzīta un eksporta punktus un nostiprinātos kā galvenā spēlētāja Eirāzijas enerģētikas tirgū. Nestabilitāte reģionos, kas ir vai varētu kļūt par energoresursu piegādātājiem (Ziemeļāfrika, Vidusjūras austrumu piekraste un Vidusāzija) vai tranzītvalstīm (Ukraina, Sīrija), rada labvēlīgus apstākļus Krievijas enerģētiskās politikas īstenošanai, norādīts dokumentā.
Lietuvas izlūkdienests: Konvencionāla kara iespējas Baltijā nav lielas
Neraugoties uz Maskavas agresīvo politiku, acīmredzami naidīgo attieksmi pret kaimiņvalstu patstāvību, Krievija pagaidām nav spējīga sākt militāru konfliktu pret NATO, un konvencionāla konflikta iespējas Baltijas jūras reģionā patlaban nav lielas, taču Krievija intensīvi attīsta savu militāro potenciālu, teikts otrdien publiskotajā Lietuvas Aizsardzības ministrijas operatīvo dienestu departamenta ziņojumā par apdraudējumiem Lietuvas drošībai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.