"Uzņemšana eirozonā nozīmē valsts uzticamības atzīšanu. Šādu atzīšanu nesaņemsim, ja negūsim neatkarīgu vērtējumu, ka esam uzticami. Ekonomikas pieaugums šobrīd ir labvēlīgs eiro ieviešanai un otrādi - eiro ieviešana būtu labvēlīga mūsu ekonomikai," viņš norādījis konferencē Eiro un 2014.gada budžets. Uz ko cerēt nākamgad?.
Pēc ministra teiktā, paredzams, ka šo gadu valsts beigs ar budžeta deficītu 2,9%, bet 2016.gadā Lietuva cer sabalansēt savas finanses.
"Tieši šis mērķis un šī tendence, nevis primitīva turēšanās 3% robežās ir tas pārliecinošais arguments, kas rāda mūsu partneriem Eiropas Savienībā un īpaši eirozonā, ka mēs esam droša ekonomika, kura neienesīs eirozonā bumbu ar laika degli, neradīs problēmas un neliks dienu un nakti lauzīt galvu, kā tās atrisināt," viņš izteicies.
Kā atzinis Šadžus, ilgtermiņa procentu likmes Lietuvā turas normas robežās. Bažas nerada arī inflācijas rādītājs, kas pirms vairākiem gadiem izjauca Lietuvas mēģinājumu iestāties eirozonā.
"Šobrīd inflācija dažādu iemeslu dēļ kritusies un arī citur Eiropā tā ir diezgan zema. (..) Mēs prognozējam, ka 2013.gada beigās gada vidējā inflācija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būs 1,3%. Citas prognozes atšķiras par procentpunkta desmitdaļām, un tā ir ļoti mērena inflācija. Nākotnē tā varētu pieaugt, tomēr paliekot Eiropas Centrālās bankas un visa Eiropas ekonomiskā mehānisma politisko nostādņu robežās," prognozējis finanšu ministrs.
Viņš uzsvēris, ka Lietuva arī turpmāk var cerēt uz strauju ekonomikas pieaugumu.
"Pēc krasa krituma rāpjoties no bedres, mēs varam pamatoti cerēt uz lielākiem pieauguma tempiem. (..) Kā liek domāt mūsu prognozes, ja nekas nemainīsies, 2014.gadā ekonomika varētu augt par 3,4%, un tas ir konservatīvs vērtējums, plānojot budžetu. 2015.gadā pieaugums varētu sasniegt 4,3% un 2016.gadā - 4%," sacījis ministrs, piebilstot, ka līdz ar eiro ieviešanu varētu cerēt uz vēl labākiem ekonomikas pieauguma rādītājiem.
Arī Lietuvas Bankas ekonomisti prognozē, ka valsts izredzes 2015.gadā iestāties eirozonā ir labas, un šo nodomu varot izjaukt tikai "bezatbildīgi politiķu lēmumi attiecībā uz dažādām kompensācijām".
Eksperti uzsver, ka labvēlīgās inflācijas tendences nosaka galvenokārt stabilā dažādu izejvielu cenu samazināšanās. Nākamgad, kad tiks vērtēta Lietuvas atbilstība konverģences kritērijiem, prognozēta 1% inflācija, kas būtu krietni mazāka par paredzamo kritēriju, kurš savukārt varētu būt aptuveni 2%.
Vienlaikus viņi atzīmē, ka valsts budžeta deficīts 2,9% apmērā ir daudz tuvāks maksimālajai atļautajai robežai. Nākamgad pēc valdības prognozēm tas būs 1,9%, bet pēc Lietuvas Bankas prognozēm - 2,1%.
Kā norādījis Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Kuodis, eiro ieviešanu varētu izjaukt tikai politiķu lēmumi attiecībā uz dažādām kompensācijām, kas būtu plānojami "ļoti rūpīgi, paturot prātā plašāku kontekstu" . Pēc eksperta teiktā, tas ir viens no riskiem, kas var "aizbiedēt eiro".