Lietuva kļūst par 19.eirozonas dalībvalsti

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs aģentūrai LETA sacīja, ka līdz ar Lietuvas pievienošanos eirozonai Baltijas valstis būs ārvalstu investoriem pievilcīgāks reģions, jo tajā būs kopīga valūta, Baltijas valstis kopumā veido lielāku tirgu, ir viendabīga likumdošana. Latvijas Bankas prezidents sagaida, ka interese par Baltijas valstu ekonomikām un ieguldījumiem tajās augs.Tomēr pēc Lietuvas pievienošanās eirozonai tālāka tās paplašināšanās tik drīz nav gaidāma, atzina Rimšēvičs. Lai iestātos eirozonā, vispirms ir jāiestājas Valūtas kursa mehānismā II, un patlaban neviena valsts šim mehānismam nav pievienojusies. Turklāt arī pēc iestāšanās šajā mehānismā paiet pāris gadu, līdz valsts tiek uzņemta eirozonā. Piemēram, Latvija Valūtas kursa mehānismā II bija astoņus gadus. Tāpēc Latvijas Bankas prezidents domā, ka 19 eirozonas valstu saraksts ilgāku laiku nemainīsies.Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis aģentūrai LETA atzina, ka eiro ieviešana Lietuvā notikti pozitīvi ietekmēs arī Latvijas ekonomisko situāciju. Lietuva ir Latvijas lielākais eksporta noieta tirgus, un vienotās valūtas ieviešana samazinās uzņēmēju izmaksas, kā arī veicinās turpmāku sadarbības attīstību ar Lietuvu. Visām trim Baltijas valstīm ieviešot eiro, veidojas vienots tirgus Baltijā, kas pēc iedzīvotāju skaita ir lielāks par Somiju. Tas padara Baltijas reģionu pievilcīgāku ārvalstu investoriem. Turklāt tagad Eirogrupā visām trim Baltijas valstīm būs iespēja kopīgi veidot eirozonas nākotni.Eirozonas valstis ir Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija, Slovēnija, Kipra, Malta, Slovākija, Igaunija un kopš 2014.gada sākuma arī Latvija.Līdz ar Lietuvas pievienošanos eirozonai Eiropas Centrālajā bankā sāks darboties balsstiesību rotācijas sistēma. Lai Eiropas Centrālā banka spētu efektīvi pieņemt lēmumus, Eiropas Savienības Padome 2003.gadā pieņēma lēmumu ieviest Eiropas Centrālās bankas Padomē balsstiesību rotācijas sistēmu, kad nacionālo centrālo banku prezidentu skaits padomē pārsniegs 18. Balsstiesību rotācija ietver divu valstu grupu izveidi atkarībā no to tautsaimniecības apjoma. Centrālo banku prezidenti katrā no grupām pārmaiņus izmantos balsstiesības. Padomes sanāksmēs un diskusijās joprojām piedalīsies visi centrālo banku prezidenti.