Šī apņemšanās, kuras mērķis ir kliedēt bažas par Brexit (Lielbritānijas aiziešanas no ES) smagu ietekmi uz svarīgām nozarēm, var izmaksāt apmēram 4,5 miljardus britu mārciņu (5,2 miljardus eiro) gadā, sacīja finanšu ministrs Filips Hamonds.
Šī apņemšanās attiecas uz lauksaimniecības subsīdijām līdz 2020.gadam, strukturāliem un investīciju projektiem, kas parakstīti pirms valdības budžeta koriģēšanas šoruden, un atbalstu augstskolām saskaņā ar pētniecības un inovāciju programmu Horizon 2020.
"Mēs atzīstam, ka daudzas organizācijas Lielbritānijā, kuras saņem ES finansējumu vai paredz sākt finansējuma saņemšanu, grib apliecinājumu par finansējuma plūsmu, ko tās saņems," teikts Hamonda paziņojumā.
"Tāpēc es apstiprinu, ka strukturālo un investīciju fondu projektus, kas parakstīti pirms Rudens paziņojuma [par budžetu], un Horizon pētniecības finansējumu, kas piešķirts pirms mūsu aiziešanas no ES, garantēs Finanšu ministrija pēc mūsu aiziešanas [no ES]," sacīja Hamonds.
"Valdība arī piemērosies pašreizējam lauksaimniecības finansējuma līmenim līdz 2020.gadam, sniedzot drošību mūsu lauksaimniecības kopienai, kura spēlē svarīgu lomu mūsu valstī," teica finanšu ministrs.
Izmaksas būs atkarīgas no līdzekļu pieteikumu līmeņa un no laika, kad Lielbritānija izstāsies no ES. Valdība ir paziņojusi, ka pirms šī gada beigām nesāks izstāšanās procesu, kurš ilgs divus gadus.
Par Lielbritānijas izstāšanos no ES tika nobalsots referendumā 23.jūnijā.
Pirms šī referenduma Lielbritānijas palikšanas ES atbalstītāji uzsvēra, ka dalība ES dod finansiālu labumu tādām nozarēm kā lauksaimniecība un pētniecība. Savukārt Brexit atbalstītāji uzstāja, ka šādu ES līdzekļu trūkums tiktu kompensēts, izbeidzot valsts maksājumus ES budžetā, kuru apjoms 2015.gadā bija ap 12,9 miljardiem britu mārciņu.