Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Lepenai jaunais gads nesis nedienu virkni

Vienai no pavasarī gaidāmo Francijas prezidenta vēlēšanu galvenajām favorītēm – labēji populistiskās Nacionālās frontes (NF) līderei Marinai Lepenai – 2017. gads iesācies uz minorīgas nots: partijas kasē svilpo vējš, prokuratūra veic izmeklēšanu par iespējamu NF krāpniecību, bet Lepenai nācies atkāpties no cietajiem solījumiem panākt Francijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), jo tas varētu atbaidīt potenciālos vēlētājus. Arī jaunākās vēlētāju aptaujas vairs nesola Lepenai drošu iekļūšanu prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.

Pēc britu lēmuma izstāties no ES un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās izskanējušas bažas, ka nākamais politiskais satricinājums ar neparedzamām sekām varētu notikt vienā no ES ietekmīgākajām dalībvalstīm – Francijā. 

Sociālistu valdības nespēja mazināt augsto bezdarbu un pēdējos gados notikušie terora akti veicinājuši Lepenas izvirzīšanos par vienu no Francijas populārākajām politiķēm. Daudzi vēlētāji piekrīt viņas uzskatam, ka ES ir laupījusi Francijas suverenitāti, bet imigrācija padarījusi valsti nabadzīgāku un nedrošāku.

Lepenas popularitāte veicinājusi to, ka arī lielākais opozīcijas spēks – konservatīvā Republikāņu partija – cenšas kļūt vairāk labējs. Novembrī notikušajās partijas priekšvēlēšanās uzvarēja un par republikāņu prezidenta amata kandidātu kļuva bijušais premjerministrs Fransuā Fijons, kurš, tāpat kā Lepena, ir labvēlīgi noskaņots pret Krieviju.

Pagājušajā nedēļā veiktā aptaujā noskaidrojies, ka aptuveni 28% franču prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notiks aprīlī, gatavi balsot par Fijonu, bet 24% – par Lepenu, vēsta izdevums Les Echos. Viņai uz papēžiem minot bijušais ekonomikas ministrs Emanuēls Makrons, kurš kandidē kā neatkarīgs centriskais kandidāts. Par Makronu vēlētos balsot aptuveni 20% respondentu. 

Vēlēšanu iznākumu lielā mērā izšķirs tas, cik veiksmīga būs katra kandidāta priekšvēlēšanu kampaņa, kurā būs jāiegulda milzīgi finanšu līdzekļi. NF gatavojas tērēt 40 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu – 27 miljonus – vajadzētu aizņemties, bet neviena banka Francijā nevēlas aizdot partijai. Tāpēc NF ir vērsusies pēc palīdzības ārvalstu bankās. 

Lepenas vadītajai partijai tas nav nekas jauns, jo jau 2014. gadā NF saņēma 9 miljonu eiro lielu aizņēmumu no Kremlim pietuvinātās Krievijas bankas Pervij češsko-rossijskij bank. Septembrī Maskavas tiesa pasludināja bankas bankrotu, bet Krievijas Depozītu apdrošināšanas aģentūra pret NF esot sākusi parāda piedziņas procedūru, vēsta France 24.

Lai piesaistītu mērenāku vēlētāju balsis, Lepena ir atteikusies no solījumiem sarīkot referendumu par Francijas izstāšanos no ES, ja viņa kļūs par prezident

 

Top komentāri

cony
c
Tas ir kaut kas fantastisks! Izrādās Francijā partijas var ņemt kredītus bankās, to skaitā ārvalstu! Kaut kas tāds, pat prātā nebija nācis!
Būs vien raganai slotas kāts
B
jāmeklē, lai uz drošāku vietu pārceltos. Citādi franči giljotīnu dēļ šīs vellatas atjaunos.
hmmm
h
Pēc paisuma seko bēgums. Tramps un Brexit ir labākās zāles pret ES likvidācijas fantāzijām. Ja līdz tam daudzi mīlēja paprātot cik forši būtu ja būtu... Tad tagad jebkurš ES likvidators ir politiskais līķis - vēlētāju VAIRAKUMS ar sūdainu mietu slānīs tos, kuri melos, ka 19gadsimtā radušais nacionālisms ir nepieciešams arī 21gadsimtā.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits