Lejassaksijā, tāpat kā federālajā līmenī, šobrīd pie varas atrodas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) un brīvo demokrātu (FDP) koalīcija, kuru galvenie pretinieki ir iespējamā sociāldemokrātu (SPD) un "zaļo" savienība.
Šodienas vēlēšanu uzvarētāji iegūs psiholoģiskas priekšrocības, uzsākot kampaņu pirms rudenī paredzētajām Bundestāga vēlēšanām, atzīst Berlīnes Brīvās universitātes politikas zinātnes profesors Oskars Nīdermeijers.
"Uzvarētāji sajutīsies uzmundrināti, un viņiem būs lielāka motivācija nacionālajās vēlēšanās," vērtējot iespējamos Lejassaksijas vēlēšanu rezultātus, norāda Nīdermaijers. "Ja partija tur cietīs dramatisku sakāvi, to var paralizēt šoks, ļaudis var to norakstīt un paši tās cilvēki var zaudēt gribu vest vēlēšanu cīņu."
Merkelei un viņas pārstāvētajiem konservatīvajiem gan ir maz par ko bažīties. Aptaujās viņa pastāvīgi tiek atzīta par Vācijas populārāko politiķi, un arī CDU popularitāte sasniegusi augstāko punktu kopš partijas vadību pārņēma pašreizējā kanclere.
Vidējā vācieša viedokli par Merkeles ekonomisko politiku un par pasākumiem eirozonas krīzes pārvarēšanai var rezumēt ar atziņu "Māte zina labāk", taču ar to var izrādīties par maz, lai izdzīvot spētu arī pašreizējā koalīcija. Arī pašas Merkeles liktenis var būt atkarīgs no tā, kā abās gaidāmajās vēlēšanās veiksies FDP, kuras satriecoši zemie reitingi sabiedriskās domas aptaujās, izsaukuši asu iekšējo cīņu par partijas vadību.
FDP Lejassaksijā varētu arī nepārvarēt piecu procentu barjeru, kas noteikta iekļūšanai federālās zemes parlamentā.
Tādā gadījumā brīvo demokrātu pašreizējam līderim Filipam Resleram, kas Merkeles valdībā ieņem vicekanclera amatu, domājams, nāksies atkāpties. Tomēr pēdējās aptaujās FDP pozīcijas atkal ir nostiprinājušās, un SPD-"zaļo" koalīcijas pārsvars pār CDU-FDP koalīciju sarucis no desmit līdz vienam-diviem procentpunktiem.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, kurus pagājušajā nedēļā publiskoja sabiedriskās televīzijas kanāls ZDF, kristīgie demokrāti Lejassaksijā var cerēt uz 39% balsu, par sociāldemokrātiem gatavojas balsot 33% vēlētāju, zaļos atbalsta 13%, bet FDP varētu tomēr iegūt kārotos piecus procentus balsu.
Tikmēr kreiso ekstrēmistu partiju "Die Linke" Lejassaksijā atbalsta vairs tikai trīs procenti vēlētāju. Uz tikai trim procentiem balsu var cerēt arī vēl nesen par Vācijas politikas uzlecošo zvaigzni uzskatītā Pirātu partija.
Tādējādi tā dēvētajai sarkani-zaļajai koalīcijai (SPD un "zaļie") aptauja kopumā sola 46% balsu, kamēr melni-dzeltenā (CDU un FDP) var cerēt uz 44% balsu.
Tomēr jāņem vērā, ka 40% no 6,2 miljonus lielā Lejassaksijas vēlētāju kopskaita vēl nav izlēmuši, par ko balsot.
"Šī ir cīņa par mata tiesu, katra balss ir svarīga," neseno televīzijas debašu laikā atzina SPD kandidāts uz zemes premjerministra amatu Štefans Veils, kas šobrīd ieņem Hannoveres mēra krēslu. Pašreizējais Lejassaksijas premjers Deivids Makalisters uz to nekavējoties reaģēja, norādot: "SPD sāk nogurt. Mēs tikai gatavojamies sākt."
Makalisters, kura tēvs ir skotu izcelsmes britu militārpersona, bieži tiek dēvēts par konservatīvo "kroņprinci", prognozējot, ka savā laikā viņš varētu kļūt par Merkeles pēcteci. Arī individuālajā vērtējumā 54 gadus vecais Veils ievērojami atpaliek no 42 gadus vecā Makalistera.
Bezdarba līmenis Lejassaksijā ir zem valsts vidējā rādītāja, un zemes ekonomika saglabā relatīvi augstu izaugsmes tempu, kamēr tās budžeta situācija pēdējo gadu laikā ievērojami uzlabojusies. Taču, tāpat kā Merkelei, Makalistera "Ahileja papēdis" ir viņa koalīcijas partneri - FDP.
Reslers aicinājis Makalistera atbalstītājus izmantot Vācijas dubultās balss sistēmu, vienu no savām balsīm atdodot brīvajiem demokrātiem, lai tādējādi saglabātu esošo koalīciju. Tomēr gan Merkele, gan Makalisters izrādījuši maz entuziasma pret FDP līdera ieceri. Tuvojoties vēlēšanām, Lejassaksiju no pat Harca kalniem līdz pat Ziemeļjūrai krustu šķērsu apbraukājusi gan Merkele, gan SPD izvirzītais viņas sāncensis Pērs Šteinbriks. Kādreizējam Merkeles kabineta finanšu ministram uzvara Lejassaksijā ir ārkārtīgi nepieciešama, lai spētu iedvest kaut kādu dzīvību paša kampaņai, kura jau no paša sākuma ''noskrēja no sliedēm'', kad izrādījās, ka šķietamais darbaļaužu karognesējs pieņēmis milzīgus honorārus par runām, ar kurām viņš uzstājies privātās pieņemšanās.
Nākamo triecienu savai kampaņai pats Šteinbriks sagādāja, publiski žēlojoties, ka Vācijas kanclers pelna mazāk nekā jebkuras reģionālās bankas direktors. Tas ļāvis viņu kritizēt par atsvešinātību no vēlētājiem, kā arī par vājām politiķa spējām. Neskatoties uz Šteinbrika kļūdām un viņa nespēju ieklausīties savos padomniekos, jāatzīst, ka arī jebkuram citam sociāldemokrātu kandidātam nenāktos viegli panākt Merkeli, saka Nīdermaijers. Viņš norāda, ka vācieši sliecas izraudzīties savus politiskos līderus, pamatojoties uz četriem faktoriem - viņu šķietamo uzticamību, kompetenci, vadītāja spējām un simpātiskumu. "Ja jūs kā kandidāts Šteinbriks vairāk vai mazāk nepārprotami atpaliekat no pašreizējās kancleres Merkeles visos šajos aspektos, tad situāciju mainīt ir grūti," uzsver politikas zinātnieks.
Ja Makalisteram šodien izdosies saglabāt Lejassaksijas premjera krēslu, Šteinbrika situācija kļūs vēl dramatiskāka, savukārt atzīst konservatīvai laikraksts "Die Welt". Bez vēlēšanām Lejassaksijā šogad vēlēšanas gaidāmas tikai vēl vienā federālajā zemē - Bavārijā -, kur tās notiks septembrī, un aptaujas sola lielus zaudējumus CDU vietējai meitaspartijai - Kristīgi sociālajai savienībai (CSU), kas gadiem ilgi tur atradusies pie varas.