"Līdz 2027.gadam Ukrainas fiskālais deficīts būs aptuveni 60 miljardi eiro. Nepieciešamie līdzekļi ātrai atveseļošanai būs aptuveni 50 miljardi eiro. Līdz 2027.gadam kopumā tas nozīmē 110 miljardus eiro, kas nav segti. Tāpēc vakar es ierosināju, lai ES dalībvalstis segtu 45% no šī deficīta. Tas ir aptuveni 50 miljardi eiro Ukrainai," sacīja fon der Leiena.
Pēc viņas teiktā, šis finansējums tiks nodrošināts Eiropas grantu un aizdevumu veidā, kā arī no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.
"Mēs sadarbosimies ar Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Šodien mēs detalizēti apspriedīsim investīciju un reformu plānošanu. Šis plāns var būt kā enkurs visiem starptautiskajiem donoriem. Mums ir jābūt tālredzīgiem. Tas palīdzēs mūsu koordinācijai un maksimāli palielinās mūsu ietekmi," viņa uzsvēra.
EK otrdien ierosināja piešķirt Ukrainai 50 miljardus eiro grantu un aizdevumu veidā.
Pēc fon der Leienas teiktā, šī palīdzība nodrošinās perspektīvu un paredzamību Ukrainas valdībai, kā arī "mudinās iesaistīties citus līdzekļu devējus".
Jau ziņots, ka trešdien un ceturtdien Londonā notiek konference par Ukrainas atjaunošanu.
Šāda konference ir ikgadējs augsta līmeņa pasākums. Iepriekš konference galvenokārt fokusējās uz Ukrainas reformu virzību, taču kopš 2022.gada konferences prioritāte ir Ukrainas atjaunošanas process. Šā gada konferences uzsvars ir privātā sektora aktīvāka iesaiste Ukrainas atjaunošanā.
Šogad konferencē ir vairāk nekā 1000 dalībnieku no vairāk nekā 60 valstīm - starptautisko institūciju, finanšu institūciju un privātā sektora pārstāvji.
Latviju konferencē pārstāv Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).