Laikraksts prognozē, ka Krimas aneksija un Rietumu vājā reakcija tikai vairos Krievijas prezidenta Vladimira Putina apetīti, salīdzinot Rietumu sabiedrības pienākumu nosargāt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas brīvību ar Rietumberlīnes situāciju Aukstā kara laikā.
"Austrumvācijā dislocētie 500 000 padomju kareivju varēja Berlīnē izvietotot 10 000 amerikāņu, britu un franču karavīrus sakaut divās dienās. Tomēr viņi nosargāja Rietumberlīnes brīvību, jo Maskavai bija skaidrs, ka Vašingtona rīkosies, ja kāds amerikāņu karavīrs kritīs no krievu lodes," raksta avīze.
"Vai tagad atkal tā nevarētu būt? Vai Igaunija, Latvija un Lietuva nevarētu būt mūsdienu Rietumberlīne? Baltijas valstis uz to cer," raksta avīzes komentētājs, norādot, ka Baltijas valstu tiekšanās uz trīs NATO bataljonu izvietošanu - pa vienam katrā valstī - "būtiski uzlabotu Baltijas valstu drošību un parādītu kungiem Kremlī, ka Rietumi nopietni uztver alianses locekļu aizsardzību".
Die Welt rosina arī Vācijai uzņemties iniciatīvu un izveidot kopīgu vācu un poļu brigādi, kas atrastos Polijā. Šiem spēkiem varētu pievienoties arī citu NATO dalībvalstu karavīri, lai atturētu Putinu no tālākiem kaimiņvalstu zemes sagrābšanas mēģinājumiem.