Lai gan vienotais tirgus ir apliecinājis sevi kā mūsu labākais aktīvs krīzes pārvarēšanā, Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi strukturālus trūkumus, kas kavē ES spēju efektīvi un saskaņoti reaģēt uz ārkārtas situācijām. Vienpusēji pasākumi ir izraisījuši sadrumstalotību, vēl vairāk saasinājuši krīzi un īpaši smagi skāruši mazos un vidējos uzņēmumus.
Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons norādījis, ka pēdējos gados piedzīvotajās krīzēs smagi strādāts, lai saglabātu netraucētu vienotā tirgus darbību, turētu robežas un piegādes ķēdes atvērtas un nodrošinātu to produktu un pakalpojumu pieejamību, kas mūsu iedzīvotājiem bija vajadzīgi.
"Mums jābūt labāk sagatavotiem, prognozējot nākamo krīzi un reaģējot uz to. Vienotā tirgus ārkārtas instruments nevis paļausies uz tūlītējām, improvizētām darbībām, bet būs strukturāls risinājums, kas nebaltās dienās palīdzēs saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. VTĀI nodrošinās labāku koordināciju ar dalībvalstīm, palīdzēs novērst un ierobežot potenciālās krīzes ietekmi uz rūpniecību un ekonomiku un nodrošinās Eiropai mehānismus, kas ir mūsu globālajiem partneriem, bet nav mums," uzsvēris Bretons.
VTĀI papildina citus ES pasākumus krīžu pārvarēšanai, piemēram, ES civilās aizsardzības mehānismu, kā arī ES noteikumus par tādām konkrētām nozarēm, piegādes ķēdēm un produktiem kā veselība, pusvadītāji un pārtikas nodrošinājums, kas jau paredz mērķorientētus pasākumus reaģēšanai krīzes situācijās. Tas izveido līdzsvarotu krīzes pārvarēšanas mehānismu, kas vajadzīgs, lai apzinātu dažādus vienotā tirgus apdraudējumus un nodrošinātu tā netraucētu darbību.
VTĀI paredz jaunu mehānismu vienotā tirgus monitoringam, dažādu riska līmeņu noteikšanai un pienācīgas reakcijas koordinēšanai, kas aptvers vairākus posmus - iespējamību, modrības un ārkārtas režīmus. Pirmkārt, iespējamību plānošanas satvars ļaus EK un dalībvalstīm izveidot koordinācijas un saziņas tīklu nolūkā uzlabot sagatavotību. Otrkārt, ja tiks konstatēts apdraudējums vienotajam tirgum, EK varēs aktivizēt modrības režīmu.
Visbeidzot, ja krīzei būs plaša ietekme uz vienoto tirgu, Eiropas Padome varēs aktivizēt ārkārtas režīmu. Tiks izveidota padomdevēju grupa, kurā būs EK un dalībvalstu pārstāvji un kura novērtēs konkrēto situāciju un ieteiks vispiemērotākos reaģēšanas pasākumus. Tam būs svarīga nozīme visā procesā.
Jaunu darbību ierosināšana nolūkā novērst vienotā tirgus apdraudējumus: modrības režīmā dalībvalstis sadarbībā ar EK galveno uzmanību pievērsīs noteiktu, stratēģiski svarīgu preču un pakalpojumu piegādes ķēžu monitoringam, kā arī stratēģisko rezervju veidošanai šajās jomās.
Kad ārkārtas režīms būs aktivizēts, brīva aprite vienotajā tirgū tiks nodrošināta, balstoties uz aizliegto ierobežojumu melno sarakstu un, vispārīgāk, vienpusēju ierobežojumu pastiprinātu un ātru pārbaudi.
EK varēs arī ieteikt dalībvalstīm krīzē būtisku preču pieejamību nodrošināt, atvieglojot ražošanas līniju paplašināšanu vai pārprofilēšanu vai paātrinot atļauju piešķiršanu.
Visbeidzot, tā varēs arī ieteikt dalībvalstīm mērķorientēti sadalīt stratēģiskās rezerves, kas izveidotas modrības režīma posmā. Tiks piemēroti arī jauni noteikumi, kas atvieglos relevanto preču un pakalpojumu publisko iepirkumu, kuru EK dalībvalstu vārdā veiks gan modrības, gan ārkārtas režīmā.
Galējas nepieciešamības pasākumu atļaušana ārkārtas situācijā: ārkārtas apstākļos un tikai tad, kad ārkārtas režīms jau būs aktivizēts, EK varēs izmantot arī mehānismus, kuri būs atsevišķi jāaktivizē.
Šādā gadījumā EK varēs pieprasīt uzņēmējiem sniegt mērķorientētu informāciju, un šo prasību varēs noteikt kā saistošu. Tā varēs arī lūgt tiem pieņemt krīzē būtisku produktu prioritārus pasūtījumus, un uzņēmumiem tie būs jāpilda vai arī jāsniedz atteikumu pamatojošu nopietnu iemeslu skaidrojums.
Turklāt paātrināta konkrētu produktu laišana tirgū, izmantojot ātrāku testēšanu un akreditāciju, tostarp atbilstības novērtēšanu, nodrošinās to pieejamību ārkārtas situācijās. Noteikumi, kas pieļauj šādas atkāpes, ir izklāstīti atsevišķos priekšlikumos regulai un direktīvai, ar ko groza vairākus konkrētiem produktiem paredzētus regulatīvos režīmus, kuri izstrādāti vienlaikus ar VTĀI regulu.
Priekšlikumus tagad apspriedīs Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības (ES) Padome. Kad līdztiesīgie likumdevēji regulu būs pieņēmuši, tā stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.