Kā aģentūru LETA informēja politiķes palīdze Elīna Bīviņa, eiroparlamentāriete īpašajā komitejā par ārvalstu iejaukšanos ES demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju, šodien prezentēja otro ziņojumu ar rekomendācijām ES dalībvalstu vienotai un neatliekamai rīcībai, lai pasargātu valstis no tieša apdraudējuma, kura būtiska sastāvdaļa ir manipulācija ar informāciju.
Kalniete uzsver, ka šīsdienas realitāte ir skaudra, turklāt teorētiskās diskusijas par riskiem un iespējamiem nākotnes konfliktiem, potenciāliem draudiem vai tehnoloģijām ir kļuvušas par realitāti - tūkstošiem ukraiņu katru mēnesi atdod savas dzīvības, cīnoties par brīvību.
"Krievijas brutālais karš skaidri parāda, cik cieša saikne pastāv starp naidīgu informācijas karu, energoresursu kā kaujas ieroča izmantošanu un uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai, radot tiešus draudus kā ES, tā pasaules drošībai un stabilitātei kopumā," atzīmē politiķe.
Bīviņa norāda, ka pirmais Kalnietes ziņojums ar balsu vairākumu tika apstiprināts šī gada martā, tikai divas nedēļas pēc kara sākuma. Tajā secināts, ka Krievija, Ķīna un citi autoritāri režīmi ilgstoši ir novirzījuši vairāk nekā 300 miljonus ASV dolāru, lai iejauktos demokrātiskajos procesos 33 valstīs, turklāt puse no šiem gadījumiem saistīti ar Krievijas slēptām darbībām Eiropā, tai skaitā manipulējot ar informāciju tiešsaistes platformās un sniedzot praktisku atbalstu galēji labējiem un kreisiem, kā arī citiem radikāli un populistiski noskaņotiem politiskiem spēkiem Eiropā.
Jaunajā ziņojumā deputāte priekšlikumos īpašu uzsvaru likusi uz tām jomām, kas ir būtiskas demokrātisko procesu nosargāšanā. Pēc Kalnietes paustā, ir jāapzinās, ka ārvalstu iejaukšanās tiek īstenota ar vismodernākajiem tehnoloģiskajiem līdzekļiem, koruptīvām metodēm un izdarot kiberuzbrukumus, bet tas nedrīkst palikt nesodīts.
EP deputāte aicina Eiropas Komisiju (EK) izveidot speciālu sankciju režīmu par ļaunprātīgu informācijas manipulāciju - trešo valstu darboņiem, kuri spēlē "pelēkajā zonā". Viņas ieskatā, tikpat izšķirīgi svarīgi ir dalībvalstīm pastāvīgi gādāt par masu mediju finansiālo un redakcionālo neatkarību. Šajā kontekstā politiķe atzinīgi vērtē EK direktīvas priekšlikumu, kas uzlabos žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību pret ļaunprātīgu tiesvedību un draudiem.
Kalniete norāda, ka nevalstiskajām organizācijām, kas veicina sabiedrībā medijpratību un nodrošina faktu pārbaudi, ES līmenī jāizveido pienācīga un stabila finansējuma bāze darbības nepārtrauktībai.
Atbilstoši rekomendācijām EP īpašās komitejas pirmajā ziņojumā EK ir izstrādājusi Mediju brīvības aktu, kura mērķis ir aizsargāt masu mediju daudzveidību un neatkarību ES dalībvalstīs. Dokuments paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina paredzams un pietiekams finansējums sabiedriskajiem masu medijiem, jānostiprina žurnālistikas avotu aizsardzība, EK jārada mehānisms ciešākai mediju regulatoru sadarbībai, lai lemtu, piemēram, par Kremļa propagandas ierobežošanu, savukārt tiešsaistes platformām noteikts pienākums respektēt oficiālo mediju saturu, liedzot to patvaļīgi mainīt.
EP deputātes ieskatā, EK ir jāsagatavo ES likumdošanas priekšlikumi, kas novērstu Eiropas mediju nonākšanu nedemokrātisku valstu kontrolē. Tāpat, pēc politiķes paustā, ir nepieciešams stingrāks tiesiskais regulējums attiecībā uz ārvalstu tiešajām investīcijām, lai novērstu iespēju, ka kritiskās infrastruktūras objekti nonāk nedemokrātisku valstu rokās.
"Nedrīkst pieļaut augsta riska valstu ražotāju, piemēram, "Huawei", "Kaspersky" un citu iekārtu un programmatūras izmantošanu vitāli svarīgās un jutīgās nozarēs, kurās var tikt apdraudēta datu konfidencialitāte," uzsver Kalniete.
Deputātes sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka šī gada laikā ir palielinājies kiberuzbrukumu skaits, tai skaitā notikuši arī uzbrukumi EP, tāpēc dalībvalstis mudinātas iespējami ātrāk ieviest nesen pieņemto ar kibredrošību saistīto ES likumdošanas ietvaru, savukārt EK un ES Ārējās darbības dienests aicināti stiprināt kiberdrošības kontroli stratēģiskās komunikācjas kanālos - būtiski tas ir saistībā ar vēlēšanu infrastruktūru, gatavojoties EP vēlēšanām 2024.gadā. Ziņojumā norādīts, ka ES kiberdrošības sistēmai ir jābūt elastīgai un spējīgai operatīvi reaģēt krīzes situācijās.
Šodien komitejā prezentētajam ziņojumam EP deputāti līdz janvāra beigām varēs iesniegt grozījumus un papildinājumus, kas kompromisa sarunās tiks izskatīti februārī un martā. Komitejā balsojums par ziņojuma gala redakciju plānots aprīlī, bet EP plenārsēdē to iecerēts pieņemt maijā.