Jau vēstīts, ka Nīderlandes vēlēšanās uzvarēja līdzšinējā premjera Marka Rites partija, tādējādi, kā raksta pasaules mediji, sniedzot pozitīvu vēstījumu par bieži piesauktā populisma, runājot par ASV prezidentu Donaldu Trampu un Lielbritānijas lēmumu pamest ES, lejupslīdi.
Pie populistu veiksmēm mēdz vainot vēlētāju zemo aktivitāti, jo, piemēram, 2016.gada ASV vēlēšanās, kurās spēkojās odiozais miljardieris no Republikāņu partijas Tramps ar pieredzējušo politiķi Hilariju Klintoni, savu balsi atdot ieradās tikai 57.9% (no tiem, kuri bija reģistrējušies balsošanai) balstiesīgo, ziņoja The Telegraph. Tas nozīmē, ka gandrīz puse balstiesīgo savu viedokli atteicās paust. Trampa pretinieki bieži minējuši, ka prezidentam nav patiess tautas mandāts, jo par viņu savu balsi atdevusi faktiski tikai viena ceturtā daļa valsts.
Tiesa gan Brexit gadījumā šis skaitlis bija vērā ņemamāks, jo savu balsi par ES pamešanu vai nepamešanu atdot, pēc BBC datiem, ieradās 72.2% vēlētāju (no tiem, kuri bija reģistrējušies balsojumam).
Kā zemāk redzams infografikās, Šveicē konstanti ir salīdzinoši neliels vēlētāju procents, savukārt Beļģija un Turcija var lepoties ar visai augstiem rezultātiem. Tiesa gan, kā norāda Pew Research Center apkopojumā, šajās valstīs balsošana skaitās obligāts pienākums. Arī Zviedrijā vēlētāji tradicionāli ir visai aktīvi.
Tas pats arī sakāms par Nīderlandi, kur, lai gan šī gada 82% ir ievērojams skaitlis, tas nav pārsteigums, jo kopš 1994.gada parlamenta vēlēšanās piedalījušies 70-80% balstiesīgo.
Latvijā savukārt augstākā vēlētāju aktivitāte bija 1993.gadā, kad tika pārsniegta 90% robeža, tālākajos gados šis skaitlis saruka un 2014.gada vēlēšanās piedalījās mazāk kā 60% vēlētāju. Lietuvā aina ir visai līdzīga, bet, kā liecina dati, igauņi gan ir nedaudz aktīvāki par Baltijas kaimiņiem.
Zemāk skatāmi dati par vēlētāju aktivitāti Eiropas valstīs dažādos gados.