To, ka dalībai bēgļu izmitināšanas programmās ir jābūt brīvprātīgai, pēdējo mēnešu laikā ir apliecinājusi teju puse dalībvalstu, ieskaitot Lielbritāniju, Somiju, Poliju, Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Spāniju, Lietuvu, Latviju un Ungāriju, atgādināja amatpersona.
"Mēs uzskatām, ka ir nepieciešamas plašākas sabiedriskās debates par to, ko tas nozīmē Igaunijai un kādu papildu potenciālu Igaunijas valstij būs tam jārada, ņemot vērā Vao izmitināšanas centra un Harku ieslodzījuma centra iespējas," viņš sacīja.
Igaunija savu nostāju attiecībā uz obligātu bēgļu izmitināšanu paudusi jau pirms gada, norādīja Vikss.
"Igaunija uzskata, ka attiecībā uz bēgļu politiku solidaritāte netiek izpausta vienīgi ar cilvēku fizisku izmitināšanu. Bēgļu izmitināšana ir tikai viens no risinājumiem, kā izpaust solidaritāti, bet galvenais ceļš ir finansiāla un tehniska palīdzība citām dalībvalstīm. Mēs uzskatām, ka tas ir svarīgi - atbalstīt dalībvalstis, kas ir pakļautas migrācijas spiedienam, bet mēs uzskatām, ka dalībvalstīm lēmumiem attiecībā uz bēgļu izmitināšanu ir jābūt brīvprātīgiem," viņš sacīja.
Sagaidām, ka EK bēgļu kvotu plāna detaļas prezentēs trešdien.