Februārī Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks Zaporižjas AES sagrāba martā, bet stacijā joprojām strādā Ukrainas atomenerģijas uzņēmuma "Enerhoatom" ukraiņu darbinieki.
Ukraina apsūdz Krieviju, ka tā pārvērtusi atomelektrostaciju militārā bāzē un izmanto to kā vairogu uzbrukumu veikšanai. AES regulārā apšaudīšana radījusi bažas par kodolkatastrofu.
IAEA, kam pēc misijas Zaporižjas atomelektrostacijā tur palikuši divi eksperti, aicinājusi apturēt karadarbību AES tuvumā.
IAEA direktors Rafaels Grosi šodien žurnālistiem uzsvēra, ka "Krievijai un Ukrainai jāvienojas par ļoti vienkāršu principu - neuzbrukt un neapšaudīt atomelektrostaciju".
Grosi skaidroja, ka būtībā tā būtu apņemšanās nevienā militārā darbībā neietvert mērķēšanu uz AES vai tās apkārtni.
"Tas ir tas, ko mēs sagaidām," viņš piebilda.
Grosi atklāja, ka gan Kijiva, gan Maskava apspriežas ar IAEA par to un uzdod daudz jautājumu.
"Esmu redzējis pazīmes, ka viņi ir ieinteresēti," sacīja Grosi pēc tam, kad viņš atklāja aģentūras kārtējo valdes sanāksmi.
Kijiva pieprasījusi, lai Krievijas karaspēks atstāj AES, bet Grosi norādīja, ka "jomas, kas saistītas ar lielāku demilitarizāciju vai karaspēka pārvietošanu, nekas no tiem neietilpst manā mandātā".
Gaidāms, ka IAEA valdes sanāksmē šonedēļ tiks pieņemta rezolūcija, kurā Krievija tiks aicināta nekavējoties pārtraukt visas darbības, kas vērstas pret Zaporižjas AES un jebkuru citu AES Ukrainā, lai kompetentās varasiestādes varētu atgūt pilnu kontroli, ziņu aģentūrai AFP atklāja vairāki diplomāti.
"Enerhoatom" svētdien paziņoja, ka apturēts pēdējais kodolreaktors Zaporižjas atomelektrostacijā.
Grosi norādīja, ka situācija pagaidām ir stabila, bet brīdināja, ka ilgtermiņā, ja apšaudes turpināsies, situācija uzskatāma par nestabilu.
Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien telefonsarunā aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izvest Krievijas smagos un vieglos ieročus no Zaporižjas atomelektrostacijas, paziņoja Makrona birojs.