Kolindu Grabaru-Kitaroviču amatam izvirzīja valdošā labēji centriskā Horvātijas Demokrātiskā savienība (HDZ), bet Milanovičs pārstāv sociāldemokrātus.
Valsts raidorganizācijas HRT ceturtdien publicētie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti rādīja, ka Grabara-Kitaroviča uzvarēs ar 28,3% balsu, bet Milanovičs iegūs 26,6% balsu.
Populāro dziedātāju Miroslavu Škoro, kuru uzskata par labējo nacionālkonservatīvo spēku kandidātu, gatavi atbalstīt 20% vēlētāju.
Horvātijas prezidenta amats lielā mērā ir ceremoniāls. Prezidentam nav veto tiesību, taču ir pilnvaras ārpolitikas un aizsardzības jautājumos.
Grabaras-Kitarovičas piecu gadu amata termiņu daļa analītiķu raksturo kā blāvu iekšpolitikā. Viņa nereti centusies vairot savu popularitāti ar populistisku patriotisku retoriku.
Konkrētāki viņas darbi bijuši vērojami ārpolitikā, tostarp veicinot tā dēvēto Trīs jūru iniciatīvu, kas veidota, lai uzlabotu politiskās un ekonomiskās saites starp Centrālajā un Austrumeiropā esošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Ja neviens no kandidātiem pirmajā kārtā neiegūs vismaz 50% balsu, divi vislielāko atbalstu guvušie kandidāti 2020.gada 5.janvārī sacentīsies vēlēšanu otrajā kārtā.
Prezidenta vēlēšanu rezultāti snieg norādes par Horvātijas vēlētāju noskaņojumu pirms 2020.gada beigās gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.