Lēmumu, kas ticis nodēvēts arī par vēršanos pret demokrātiju, neatbalsta ne tikai vairākums žurnālistu un opozīcijas politiķu, bet arī pirms nepilna gada izveidotās un A. Samara vadītās koalīcijas valdības locekļi. Tomēr premjers ir nelokāms un uzskata, ka sabiedriskajā medijā ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas, lai tas turpmāk nebūtu milzu nasta uz nodokļu maksātāju pleciem.
Trīskārt mazinās izmaksas
Visai Grieķijas sabiedrībai kā zibens no skaidrām debesīm nāca A. Samara otrdienas paziņojums, ka ERT tiek slēgta un aptuveni 2600 raidsabiedrības darbinieku (600 no tiem ir žurnālisti) ir atlaisti.
Valdības pārstāvis Sims Kedikoglu sacīja, ka ERT bija kļuvusi par «izšķērdības paradīzi». Tās paspārnē esošo triju nacionālo televīzijas kanālu, viena starptautiskā televīzijas kanāla un četru radiostaciju uzturēšanai ik gadu tērēti 300 miljonu eiro (210 miljonu latu), kas iekasēti no Grieķijas iedzīvotājiem, kuri katru mēnesi maksāja nodevu 4,3 eiro (3 lati) apmērā.
S. Kedikoglu pavēstīja, ka līdz augusta beigām notiks ERT optimizācijas pasākumi, pēc kuriem tikšot izveidota jauna nacionālā raidsabiedrība ar mazāku darbinieku skaitu.
Jaunā sabiedriskā medija gada budžets būšot 100 miljonu eiro (70 miljonu latu), un finansējums tā uzturēšanai tāpat kā līdz šim nākšot no iedzīvotāju ikmēneša nodevas, vēsta laikraksts Ekathimerini. Tās lielums pagaidām neesot zināms.
ERT slēgšana, visticamāk, ir saistīta ar aprīlī Grieķijas parlamentā pieņemto likumu, kas paredz līdz 2014. gada beigām atlaist 15 tūkstošus sabiedriskajā sektorā strādājošo. Tas bija priekšnoteikums, lai izpildītu starptautisko aizdevēju prasības un saņemtu kārtējo daļu no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas piešķirtā aizdevuma.
EK trešdien paziņoja, ka nav pieprasījusi Grieķijas valdībai slēgt nacionālo raidsabiedrību. Tajā pašā laikā Brisele atturējās vērtēt šo soli, sakot, ka Atēnas pilnīgi neatkarīgi izlemj, kādi budžeta izdevumu samazināšanas pasākumi ir jāveic.
Valsts apvērsums
Kaut gan otrdien vakarā ERT televīzijas un radio kanāli pārstāja raidīt, daļa no medija darbiniekiem iebarikādējās un turpināja strādāt, savas programmas pārraidot internetā. Tūkstošiem cilvēku protestēja pie ERT centrālās ēkas Atēnās.
Trešdien pār A. Samaru vēlās kritikas vilnis. «Mēs esam ļoti šokēti, mēs esam saniknoti,» ERT žurnāliste Odina Linardatu sacīja BBC. «Es nespēju pieņemt, ka demokrātiskā valstī vairs nav sabiedriskā medija.»
Notikušais nepatīkami pārsteidzis arī vienkāršos ļaudis. «Ir neiedomājami, ka valstij, kas ietilpst Eiropas Savienībā, 2013. gadā nav sabiedriskas raidorganizācijas,» kāds atēnietis sacīja telekanālam Euronews.
ERT slēgšanu nosodījušas Eiropas Žurnālistu federācija un Eiropas Raidsabiedrību savienība, Francijas kultūras ministre šo soli nodēvējusi par «satraucošu un nožēlojumu».
Premjerministra lēmums sašūpojis arī Grieķijas politisko vidi. Opozīcijā esošās kreiso radikāļu koalīcijas Syriza līderis Aleksis Ciprs to pielīdzināja valsts apvērsumam: «Tas ir vērsts ne tikai pret ERT darbiniekiem, bet pret visiem Grieķijas iedzīvotājiem.»
Arī A. Samara vadītās centriski labējās partijas Jaunā demokrātija partneri valdībā - sociālistu partija PASOK un centriskā partija Kreisie demokrāti - neatbalsta ERT slēgšanu un apgalvo, ka valdības vadītājs nav ar tām konsultējies. Tajā pašā laikā tās atturas prognozēt, vai tāpēc valdība varētu krist.