Apvienotās Karalistes premjerministre Terēza Meja aizvadītajā nedēļā iedarbināja Lisabonas līguma 50. pantu, kas definē kārtību, kādā dalībvalsts izstājas no ES. Vēlāk savienības prezidents Donalds Tusks atklāja Briseles vadlīnijas sarunās ar Londonu. "Pēc tam, kad Apvienotā Karaliste pametīs savienību, nevienu vienošanos starp ES un Apvienoto Karalisti nevarēs attiecināt uz Gibraltāru bez vienošanās starp Spāniju un Apvienoto Karalisti," vēstīja viens no punktiem.
Tas izraisījis Lielbritānijas valdības neapmierinātību un bažas, ka Spānija varētu bloķēt Gibraltāra iekļaušanu brīvās tirdzniecības līgumā, ko nākotnē grasās parakstīt briti un ES. Savukārt politiķi Gibraltārā baidās, ka Madride izmantos veto, lai mēģinātu iegūt kontroli pār 6,8 kvadrātkilometru lielo teritoriju.
Premjere Meja Gibraltāra premjerministram Fabianam Pikardo apliecinājusi, ka Londona nepieļaus teritorijas nonākšanu citas valsts valdījumā pret gibraltāriešu gribu. "Apvienotā Karaliste ir nelokāmi uzticīga savam atbalstam Gibraltāram, tā iedzīvotājiem un ekonomikai," Meja norādīja telefonsarunā ar Pikardo.
Bijušais Konservatīvās partijas līderis Maikls Hovards situāciju ap Gibraltāru salīdzinājis ar 1982. gadā notikušo Folklendu karu ar Argentīnu. "Pirms trīsdesmit pieciem gadiem premjerministre nosūtīja speciālo uzdevumu vienību uz otru pasaules malu, lai aizstāvētu vēl vienu nelielu britu kopienu pret citu spāniski runājošu valsti," Hovards sacīja telekanālam Sky. "Esmu pilnībā pārliecināts, ka pašreizējā premjere Gibraltāra jautājumā apliecinās tādu pašu apņēmību kā viņas priekštece."
Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss pirmdien paziņoja, ka Madride ir pārsteigta par komentāriem, kas izskanot no Londonas. "Izskatās, ka kāds ir zaudējis savaldību," viņš ironizēja, "šajā jautājumā ir aizdomīgs britu tradicionālā apdomīguma trūkums."
Visu rakstu lasiet otrdienas, 4. aprīļa, avīzē Diena!