Nodarbinātības problēmas piespiedušas sociālistu valdību reformēt ietilpīgo darba likumu, kas ar 3400 lappusēm ir daudzkārt biezāks par Bībeli. Pašreizējā redakcijā likums nosaka, ka strādājošo darba nedēļa nedrīkst pārsniegt 35 stundas un darba devējiem ir faktiski neiespējami atlaist darbiniekus.
"Kad darba devējs paraksta vienošanos ar darba ņēmēju, viņi praktiski sasaistās uz mūžu," Francijas Mazo un vidējo uzņēmēju organizācijas CGPME vadītājs Fransuā Aselēns sacīja The New York Times. "Ja vēlies atbrīvot darbinieku, rēķinies ar nopietniem juridiskiem un finansiāliem riskiem."
Daudzi uzņēmēji Francijā vilcinās pieņemt darbiniekus pastāvīgā darbā, jo baidās, ka grūtākos laikos viņiem tos būs sarežģīti atlaist. Pagājušajā gadā 90% no jauna radīto darbvietu bija ar īstermiņa līgumiem un zemu atalgotas.
Visbiežāk tās aizņēma gados jauni cilvēki. Premjerministra Manuela Valsa valdības piedāvātie likuma grozījumi paredz aizvākt daļu no šķēršļiem, kas kavē darba devējus radīt jaunas ilgtermiņa darbvietas. Plāns paredz noteikt ierobežojumus kompensāciju apmēram par atbrīvošanu no darba. Pašlaik darba tiesas tiesnešiem ir gandrīz neierobežotas iespējas piespriest izmaksāt milzīgus atlaišanas pabalstus.
Reformas paredz atļaut atsevišķiem darba devējiem noteikt darbiniekiem garāku darba nedēļu, kā arī precīzāk definē, kad uzņēmumi var atlaist darbiniekus "ekonomisku apsvērumu dēļ". Likuma grozījumos arī ierakstīts, ka drīkstēs atlaist strādniekus, kuri noraidīs īslaicīgu darba slodzes pieaugumu gadījumos, kad tas būs nepieciešams uzņēmumam.
Visu Ulda Ķezbera rakstu lasiet pirmdienas, 14. marta laikrakstā Diena!