Par likumprojektu balsoja 415 deputāti, pret - 127, bet 19 atturējās.
Likums izpelnījies kritiku par pilsonisko brīvību ierobežošanu, taču sabiedrībā, kas pēdējos gados piedzīvojusi asiņainus islāma ekstrēmistu terora aktus, tas bauda plašu atbalstu.
Kopš 2015.gada teroraktos, par kuriem atbildību uzņēmušies islāmisti, noslepkavots 241 cilvēks.
Iekšlietu ministrs Žerārs Kolons norādījis, ka jaunais likums, pret kuru protestē kreisās partijas un cilvēktiesību aizstāvji, esot "ilglaicīga atbilde uz ilglaicīgiem draudiem".
Likumprojekts paredz piešķirt varasiestādēm pilnvaras bez tiesas sankcijas noteikt aizdomās turētajiem teroristu atbalstītājiem pārvietošanās ierobežojumus un norobežot plašas teritorijas ap vietām, kur atrodas objekti vai notiek pasākumi, kas tiek uzskatīti par teroristu apdraudētiem.
Varasiestādēm paredzētas arī pilnvaras slēgt mošejas vai citas reliģisko prakšu piekopšanas vietas, ja konstatēts, ka sludinātāji, kas tajās darbojās, kūdījuši uz uzbrukumiem, slavinājuši teroristus vai izplatījuši radikālas "idejas un teorijas".
Pirmdien, vēršoties pret jauno likumu, kas ļaus policijai biežāk veikt dokumentu pārbaudes, pie parlamenta ēkas protesta akciju rīkoja organizācija SOS Racisme.
Paredzēts, ka likums, kuram būtu jānomaina ārkārtas stāvoklis, kas ir spēkā kopš 2015.gada novembra un ticis jau sešas reizes pagarināts, stāsies spēkā 1.novembrī.
Senāts pēc dažu grozījumu izdarīšanas likumprojektu apstiprināja jau jūlijā.
pievienots teksts pēc 3.rindkopas