Francijas parlaments balsos par Palestīnas atzīšanu

Tomēr šāda rīcība norāda uz aizvien pieaugošo Eiropas neapmierinātību ar apturēto Tuvo Austrumu miera procesu.

Kamēr lielākā daļa jaunattīstības valstu atzīst Palestīnas valstiskumu, vairums Rietumeiropas valstu joprojām atturas to darīt, atbalstot Izraēlas un ASV pozīciju, ka neatkarīgu Palestīnas valsti vajadzētu izveidot tikai pēc sarunām ar Izraēlu. 

Palestīnieši norāda, ka līdz šim sarunas nav izdevušās, un tiem nav citas iespējas, kā pašiem panākt neatkarību.

Oktobrī Zviedrija pieņēma lēmumu oficiāli atzīt Palestīnas valsti, bet Lielbritānijas un Īrijas parlamenti Palestīnas valstiskumu atbalstīja ar simboliskiem balsojumiem. 

Pret šādu rīcību iebilst Izraēla, un tās premjerministrs Benjamins Netanjahu otrdien paredzēto Francijas parlamenta balsojumus jau nodēvējis par "lielu kļūdu". 

Balsojumu ierosinājuši Francijā šobrīd pie varas esošie sociālisti, kurus atbalstījušas arī galēji kreisās partijas un pat daži konservatīvie, aicinot valdību "izmantot Palestīnas valsts atzīšanu kā instrumentu, lai panāktu konflikta noregulējumu". 

Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss norādījis, ka šis ir tikai simbolisks balsojums, tomēr atzina, ka pašreizējā situācija ir nepieņemama. Francija bez vilcināšanās atzītu neatkarīgu Palestīnu, ja sarunas izrādītos nesekmīgas, uzsvēra ministrs. 

Viņš arī atbalstījis plānu, ka konflikta risinājums jāatrod divu gadu laikā, un Parīze strādā pie ANO Drošības padomes rezolūcijas, kurā būtu noteikti kritēriji plāna izpildei. 

Ārlietu ministrs piebilda, ka "ja šis pēdējais mēģinājums īstenot apspriestos risinājumus būs neveiksmīgs, tad Francija darīs visu, lai bez kavēšanās atzīstu Palestīnas valstiskumu."

Francijas valdība saskaras ar aizvien lielāku sabiedrības spiedienu, jo nesen veiktas aptaujas dati liecina, ka aptuveni 60% franču atbalsta Palestīnas valstiskuma atzīšanu.