"NATO samitā pirms gada viņš skaidri nepauda atbalstu idejai, kas ir spēkā kopš Ziemeļatlantijas līguma organizācijas [izveidošanas], ka gadījumā, ja tiks uzbrukts vienai valstij, pārējās nāks palīgā," telekanālā France 2 sacīja Parlī.
"Tas rada zināmas šaubas" par aliansi, kas tika izveidota ar līgumu 1949.gadā, sacīja ministre.
Tramps, kurš reiz nodēvēja NATO par novecojušu, uzskata, ka uz ASV pleciem gulstas pārāk liela daļa no NATO uzdevumiem, un ir uzstājis, lai Eiropas valstis palielina savus aizsardzības budžetus.
Parlī sacīja, ka, viņasprāt, gaidāmajā NATO samitā Briselē 11. un 12.jūlijā ASV prezidents ļoti stingri uzstās, lai sabiedrotie, sevišķi Eiropā, noņem finansiālo slogu, kas gulstas uz ASV pleciem.
"Tādēļ nepieciešams veidot kopīgu Eiropas aizsardzību šajā situācijā, kurā mēs nezinām, vai pieņēmumi, pēc kuriem esam dzīvojuši pēdējos 70 gadus, vēl ir spēkā," sacīja ministre.
Viņa piebilda, ka Francija un Vācija jau ir spērušas vēsturisku soli, vienojoties kopīgi būvēt nākamās paaudzes iznīcinātāju un tanku saviem spēkiem, un izveidot integrētus ātrās reaģēšanas spēkus.
"Daudzas Eiropas valstis joprojām pērk savu militāro aprīkojumu no valstīm ārpus Eiropas - man nav jāmin Savienotās Valstis - un arī tas mums ir jāmaina," paziņoja Parlī.
skopais
skats no malas
jā