Policijas un apsargu starpā izcēlās sadursmes, ziņo mediji.
Cietumsargi protestē pret drošības problēmām pārpildītajos cietumos un ieslodzīto radikalizēšanos.
Pie ieejas cietumā, kurā ieslodzīti vairāk nekā 4300 notiesātie, aptuveni 150 streikojoši apsargi bija izveidojuši barikādes no degošām riepām un koka paletēm, lai neļautu saviem kolēģiem nokļūt darbā.
Taču policija ātri izjauca piketa līniju, izmantojot asaru gāzi. Tiem apsargiem, kas vēlējās doties uz darbu, policija atļāva ieiet cietumā. Pārējie tika paturēti aiz policijas barjeras, no notikuma vietas ziņo AFP žurnālists.
Ceturtdien aptuveni 120 ieslodzītie atteicās pēc pastaigas atgriezties savās kamerās, kur viņus izdevās nogādāt tikai ar spēku, vēsta Francijas ieslodzījumu vietu pārvalde.
Arodbiedrības, kas pārstāv cietumsargus, streiko kopš 11.janvāra un plāno streiku turpināt, lai gan otrdien tika sāktas sarunas šīs jautājuma risināšanai un Francijas prezidents Emanuels Makrons ir solījis nākt klajā ar plānu Francijas cietumu pārbaudei.
Streiks sākās pēc tam, kad Francijā ieslodzītais Vācijas pilsonis Kristians Gančarskis, kurš savulaik atbalstīja teroristu organizācijas Al Qaeda līderi Osamu bin Ladenu un palīdzēja sagatavot terora aktus, ar šķērēm un žileti ievainoja trīs cietuma apsargus.
Arodbiedrības UFAP-UNSA un CGT ceturtdien ziņoja, ka streikā iesaistījušies cietumsargi 123 ieslodzījuma vietās.
Savukārt ieslodzījumu lietu pārvaldes publiskotā informācija liecina, ka streiks lielākā vai mazākā mērā skāris 87 no 188 Francijas ieslodzījuma vietām.
Arodbiedrības ved sarunas ar Tieslietu ministriju par cietumsargu ilgstošajām sūdzībām par zemo atalgojumu, personāla trūkumu cietumos un ieslodzīto pārāk lielo skaitu.