Francijas Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka Nacionālā pagaidu padome – Lībijas opozīcijas varas institūcija – drīkst tērēt šos līdzekļus humanitārām vajadzībām. Nemiernieku valdības vēstnieks Parīzē Mansurs Saifs al Nasrs apstiprināja, ka šīs finanses, kas "pieder Lībijas tautai", tiks izmantotas pārtikas un medikamentu iegādei.
Francija, tāpat kā daudzas citas rietumvalstis, iesaldēja Kadafi un citu augsti stāvošu Lībijas ierēdņu aktīvus drīz pēc 2011. gada februāra, kad šajā Ziemeļāfrikas valstī sākās nemieri. Aprīlī kāds Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī administrācijai tuvu stāvošs informācijas avots paziņoja aģentūrai Reuters par plāniem nodot šos līdzekļus nemierniekiem, jo "pretējā gadījumā Nacionālā pagaidu padome var palikt bez eksistences līdzekļiem". Ar analoģisku piedāvājumu nāca klajā arī Savienoto Valstu varas iestādes. Eksperti savukārt brīdināja, ka mēģinājumi atsaldēt Kadafi kontus var sadurties ar nopietniem juridiskiem šķēršļiem.
Jāpiebilst, ka finanšu palīdzība no Francijas nav Lībijas nemiernieku vienīgie panākumi pēdējā laikā. Pirmdien, 1. augustā nemiernieki ieņēma Zlitanas pilsētu kura atrodas tikai 160 km attālumā no valsts galvaspilsētas Tripoles. Tāpat nemiernieku pārstāvis paziņoja, ka viņu galvaspilsētā Bengazi aizturēti 63 Kadafi spiegi, bet Vācijas varas iestādes izsūtīja no valsts diplomātu – oficiālās Tripoles interešu pārstāvi.