Šis ierosinājums, kas iekļauts plašākā likumprojektā par tieslietu reformām, izpelnījies asu kreiso politiķu un tiesību aizstāvju kritiku, taču tieslietu ministrs Ēriks Dupons-Moreti uzstāj, ka tas attiektos tikai uz "desmitiem lietu gadā".
Ierosinājums attiecas uz klēpjdatoriem, automašīnām, telefoniem un citu tehniku un ļautu noteikt aizdomās turēto ģeogrāfisko lokalizāciju noziegumos, par kuriem paredzēts vismaz piecu gadu cietumsods. Policija arī varētu aktivizēt ierīces no attāluma, lai ierakstītu skaņu un attēlus ar cilvēkiem, kuri tiek turēti aizdomās par terorismu un organizēto noziedzību.
Noteikumi "rada nopietnas bažas par pamatbrīvību pārkāpumiem", maijā paziņoja digitālo tiesību grupa "La Quadrature du Net", kā piemērus minot "tiesības uz drošību, tiesības uz privāto dzīvi un privāto saraksti" un tiesības brīvi pārvietoties. Organizācija nosauca šo priekšlikumu par valdības īstenotās "smagnējas drošības politikas" sastāvdaļu.
Trešdienas debašu laikā prezidenta Emanuela Makrona dibinātās partijas "Renesanse" deputāti piedāvāja likumprojektu papildināt ar normu, kas ierobežotu attālinātās izsekošanas izmantošanu ar "gadījumiem, kad to attaisno nozieguma raksturs un smagums", un paredzētu, ka šāda novērošana pieļaujama tikai samērīgu laiku. Paredzēts arī, ka jebkurai šādai attālinātai novērošanai būtu jāsaņem tieneša atļauja, bet kopējais novērošanas ilgums nedrīkstētu pārsniegt sešus mēnešus.
Tādu profesiju pārstāvji kā ārsti, žurnālisti, advokāti, tiesneši un parlamenta deputāti nebūtu likumīgi mērķi šādai novērošanai.
"Mēs esam tālu no "1984" gada totalitārisma," uzsvēra tieslietu ministrs, piesaucot Džordža Orvela slaveno antiutopiju. Ministrs piebilda, ka šis likums glābs cilvēku dzīvības.
Neskatoties uz daudziem iebildumiem, Francijas Nacionālā sapulce šo ierosinājumu apstiprināja, paverot ceļu likumprojekta apstiprināšanai kopumā.