"Šodien visām tautām būtu atklāti un drosmīgi jāparaugās uz savu vēsturi. Ir pagājuši jau gandrīz simts gadi kopš armēņu genocīda, un tie, kas par to ir atbildīgi, ir miruši, tagad tā ir vienkārši vēstures fakta konstatācija," radiostacijas Classique pārraidē skaidroja ministrs.
Jāatgādina, ka 22.decembrī Francijas Nacionālā sapulce plāno lemt par likumprojektu, kas nosaka līdz pat gadam ilgu cietumsodu un 45 000 eiro (31 626 latus) lielu naudassodu ikvienam, kurš noliedz, ka armēņu masu slepkavošana bija genocīds. Visticamāk, likumprojekts tiks atbalstīts.
Turcija aktīvi mudinājusi Franciju nepieņemt šādu likumprojektu, brīdinot, ka tas varētu izraisīt diplomātisku krīzi un ka tā varētu vērst pret Franciju ekonomiskas sankcijas.
1915.gada 24.aprīlī Osmaņu impērijas valdība apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnīgi iznīcināta. Pēc armēņu vēsturnieku sniegtajiem datiem, 1915.-1917.gadā tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu.
Daudzas pasaules valstis, arī ASV, Kanāda, Francija, Itālija, Zviedrija un Krievija, ir pieņēmušas likumus, kas armēņu slepkavošanu Osmaņu impērijas pastāvēšanas pēdējos gados dēvē par genocīdu.
Turcija kategoriski noraida šo notikumu pielīdzināšanu genocīdam un apgalvo, ka bojāgājušo armēņu skaits sasniedzis tikai 300 000 cilvēku un ka pilsoņkarā, kas izcēlies, Krievijas atbalstītajiem pareizticīgajiem armēņiem saceļoties pret Osmaņu impēriju, turku upuru skaits bijis vismaz tikpat liels.