EP deputāti atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu piešķirt Ukrainai makrofinansiālo palīdzību. Tas ir finanšu instruments, kas izmantojams ārkārtas gadījumos ar mērķi sniegt atbalstu nopietnu finansiālu grūtību novēršanai trešās valstīs.
Ņemot vērā bažas par cīņu ar korupciju un reformu gaitu valstī, deputāti vienlaikus uzstāj uz kopīgu EP, Eiropas Savienības (ES) Padomes un EK paziņojumu par nosacījumiem, kas Ukrainai jāizpilda.
Šis lēmumam pievienotais paziņojums uzsver, ka Ukraina aizdevumu saņems, ja uzturēs efektīvus demokrātisko mehānismus, tostarp daudzpartiju parlamentāro sistēmu, ievēros tiesiskumu un cilvēktiesības. Tajā arī teikts, ka ES palīdzībai jāsekmē nabadzības mazināšana un jaunu darbavietu radīšana Ukrainā.
Deputāti arī uzstāj uz aizdevuma sasaisti ar progresu cīņā ar korupciju un jo īpaši īpašas pretkorupcijas tiesas izveidi saskaņā ar Eiropas Padomes Venēcijas komisijas ieteikumiem. Ukrainas parlaments 7.jūnijā nobalsoja par šādas tiesas izveidi.
EK un Eiropas Ārējās darbības dienestam jāseko nosacījumu izpildei un savi secinājumi jāpublisko. Ja nosacījumi netiks pildīti, EK uz jāaptur aizdevuma izmaksa, norāda deputāti.
Rezolūcija tika pieņemta ar 527 balsīm, pret balsojot 124, bet 29 deputātiem atturoties.
Paredzams, ka ES Padome palīdzības programmu apstiprinās 26.jūnijā. ES makrofinansiālā palīdzība ir finanšu instruments, kas izmantojams ārkārtas gadījumos ar mērķi sniegt atbalstu nopietnu finansiālu grūtību novēršanai trešās valstīs.
Šī ir ceturtā programma, kas Ukrainai tiek piedāvāta kopš krīzes sākuma 2014. gadā, un paralēli īstenotas arī citas atbalsta programmas. Līdz šim izmaksāti 2,8 miljardi eiro, bet šā gada janvārī tika atcelts 600 miljonu eiro maksājums. Tas bija saistīts ar noteikto nosacījumu neizpildi.
Starptautiskais Valūtas Fonds aprēķinājis, ka maksājumu veikšanai 2018.gadā un 2019.gada sākumā Ukrainai trūkst 3,6 miljardi eiro.
Birojā norāda, ka ES ir lielākais Ukrainas tirdzniecības partneris, bet Ukrainas īpatsvars ES tirdzniecības bilancē ir 0,8%.
Ass
Ezis