Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

ES Reģionu komiteja: Eiropai vajadzīga lielāka kohēzija

Eiropai vajadzīga lielāka kohēzija, kuras centrā ir reģioni un pilsētas, pirmdien Briselē atklājot 21.ikgadējo Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļu, sacīja ES Reģionu komitejas prezidents Vašku Kordeiru.

Ikgadējā runā par ES reģionu un pilsētu stāvokli Kordeiru norādīja, ka reģioni un pilsētas pārvar aizvien vairāk krīžu.

"2023.gads jau tagad ir rekordgads - neveiksmīgu iemeslu dēļ. Karstākā vasara, kāda jebkad reģistrēta. Līdz ar šo ārkārtējo karstumu radās ugunsgrēki, karstuma viļņi, sausums, kā arī vētras un plūdi," teica ES Reģionu komitejas prezidents.

Viņš uzsvēra, ka klimata krīze "atņem dzīvības, sagrauj mūsu ekonomiku un apdraud mūsu nākotni", taču tā arī "pastiprina nevienlīdzību. Un tas var radīt sekas un ietekmi, kas sākas ar klimatu, ekonomiku vai infrastruktūru, bet var ietekmēt arī politiskās institūcijas un demokrātiju". 

Kordeiru atgādināja, ka "bez reģionu un pilsētu iesaistīšanās, bez to mobilizācijas nav iespējams globālās saistības pārvērst vietējās darbībās".

Runājot par Ukrainas atjaunošanu un atbalstu pilsētām un reģioniem, viņš norādīja: "Eiropas Reģionu komiteja pildīs savu lomu, lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā vietējā un reģionālā dimensija un ka galvenās politikas jomas, piemēram, kohēzijas politika, arī turpmāk ir galvenā ieguldījumu spēja ilgtermiņā visās teritorijās. Paplašināšanās nav tikai skaitļu un budžeta jautājums. Tā ir politiska apņemšanās, un tā notiks ne tikai kandidātvalstu, bet arī Eiropas Savienības interesēs. Mums jābūt gataviem šim vēsturiskajam solim mūsu kopējā Eiropas ceļojumā, un mums jāapzinās, ka, lai kādas būtu izmaksas, daudz dārgāk izmaksātu aizvērt Eiropas durvis tiem, kuri vēlas piedalīties šajā pārsteidzošajā politiskajā ceļojumā."

Sociālā nevienlīdzība visā Eiropā pieaug: vairāk nekā 32 miljoni eiropiešu nevar atļauties pienācīgu maltīti katru otro dienu, un 40 miljoni 2022.gadā nevarēja nodrošināt siltumu savās mājās.

Kordeiru uzskata, ka "sociālā kohēzija visās mūsu teritorijās joprojām ir mērķis. Vietējās un reģionālās pašvaldības ir pirmās, kas tiek galā ar izaicinājumiem, un tās ir pirmās, kas reaģē, neraugoties uz izmaksām".

Viņš aicināja rast "eiropeiskus risinājumus, paredzot enerģijas un pārtikas ražošanu vietējā līmenī un īpaši pielāgotu atbalstu cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, jo īpaši visneaizsargātākajiem".

Pirmdien publiskotajā gada ziņojumā par ES reģionu un pilsētu stāvokli secināts, ka ES reģioniem un pilsētām ir būtiska nozīme Ukrainas bēgļu veiksmīgā uzņemšanā un integrācijā. Aptuveni puse no ES reģioniem un pilsētām ziņo, ka tajās ir uzņemti bēgļi no Ukrainas. Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā zeme ir ES reģions, kas uzņem visvairāk Ukrainas bēgļu. Lielākā daļa reģionu un pilsētu (60%) saskata nepārprotamus ieguvumus - cita starpā demogrāfijas, attieksmes un ekonomikas ziņā - no bēgļu uzņemšanas savās kopienās.

Četras no desmit ES pilsētām un reģioniem (45%) uzskata, ka tās var kaut kādā veidā veicināt Ukrainas atjaunošanu. Pilsētu un reģionu alianse Ukrainas atjaunošanai, ko Reģionu komiteja un daudzi partneri izveidoja 2022.gada jūnijā, palīdz aizpildīt nepilnības vietējā un reģionālā līmeņa sadarbībā.

75% reģionālo un vietējo politiķu norāda, ka viņiem trūkst specializētu finansēšanas mehānismu, lai risinātu pielāgošanās klimata pārmaiņām problēmas. Reģioni ar augstu nodarbinātības līmeni lauksaimniecībā vai būvniecības nozarēs ir īpaši skarti, jo īpaši ilgāku un intensīvāku karstuma viļņu dēļ. Augošā globālā temperatūra būtiski traucē arī vietējai tūrisma nozarei.

Reģioni un pilsētas ir mobilizējušies, lai īstenotu "zaļo pāreju", bet Eiropai ir jāizvairās no "zaļās plaisas", norādīts ziņojumā.  Reģionu komitejas apsekojums liecina, ka reģioni un pilsētas ir veikušas pasākumus, lai samazinātu enerģijas patēriņu (62%), veicinātu dabas aizsardzību un pilsētu ekoloģizāciju (40%) un samazinātu atkritumu daudzumu un to ietekmi uz vidi (37%). Tomēr reģioni Čehijā, Vācijā, Ungārijā un Polijā ir starp tiem reģioniem, kuros tiek zaudētas darbavietas, jo tiek slēgtas oglekļa ietilpīgas rūpniecības nozares. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt šos reģionus ar investīcijām un kvalifikācijas celšanu, lai izvairītos no "zaļās plaisas" veidošanās Eiropā.45% procenti reģionu un pilsētu ir izvirzījuši vērienīgākus mērķus klimata neitralitātes jomā nekā ES.

Paredzams, ka no 1993. līdz 2033.gadam Eiropas lauku apvidu iedzīvotāju skaits būs samazinājies par 30 miljoniem. Turklāt laikposmā no 2015. līdz 2021.gadam to cilvēku īpatsvars, kas vecāki par 65 gadiem, lauku apvidos palielināsies par 5%, kas ir divreiz vairāk nekā pilsētās. 

Uzticība vietējām un reģionālajām pašvaldībām joprojām ir augstāka nekā valsts un ES līmenī. Tā turpina pieaugt un joprojām ir augstāka nekā uzticība valsts un ES līmenī: kopš 2018.gada sabiedriskās domas aptaujas pastāvīgi liecina, ka reģionālās un vietējās pašvaldības ir vienīgais pārvaldes veids, kam uzticas vairāk nekā 50% ES respondentu.

ES lielākajā kohēzijas politikas forumā līdz ceturtdienai tiks apspriesti kopējie izaicinājumi, ar kuriem saskaras Eiropas reģioni un pilsētas. Savedot kopā dažādus sociāli politiskās vides līderus, tiek meklēti jauni risinājumi ES kohēzijas politikai plašākā kontekstā.

Šogad lielākā uzmanība Eiropas Komisijas organizētajā forumā tiek pievērsta sešām pamata tēmām: reģioniem postindutriālās pārejas procesā, talantu noturēšanai reģionālās izaugsmes veicināšanai, izaugsmi veicinošajiem maza un vidēja izmēra pilsētu centriem; barjeru nojaukšanai pārrobežu sadarbībai; vietējai fokusa maiņai uz drošību un ilgtspēju; un sociālās inovācijas veicināšanai.

Eiropas Reģionu komiteja ir ES padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm. Reģionu komitejā tie pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits